Rīcības programma macīšanās kvalitātes uzlabošanai

Kopš 2013. gadā Ventspilī notiek mērķtiecīgs darbs izglītības kvalitātes paaugstināšanai, kas ietver mācību vides un procesa kvalitātes uzlabošanu, kā arī pedagogu profesionālās kompetences paaugstināšanu. 2013. gada 19. aprīlī ar Ventspils pilsētas Domes lēmumu Nr. 77 tika apstiprināta Rīcības programma mācīšanās kvalitātes uzlabošanas sistēmas izveidei Ventspils pilsētas vispārizglītojošās skolās (turpmāk tekstā – “Programma”).

Programmas mērķis: ilgtermiņā panākt pedagoga tiešā darba (mācīšanas kvalitātes) uzlabošanu, nodrošinot produktīvu, radošu, efektīvu un jēgpilnu pedagoga darbu klasē, kas sekmētu skolēnu sasniegumu uzlabošanos Ventspils pilsētā.

Programma paredzēta, lai paātrinātu jaunu mācību metožu ieviešanu vispārizglītojošās skolās un padarītu tradicionālo mācību metožu izmantošanu efektīvāku, praksē nodrošinātu uz skolēnu centrētu mācību procesu, panāktu pedagoga tiešā darba (mācīšanas) uzlabošanos, kā arī aprīkotu skolas atbilstoši jaunākajām informācijas un komunikācijas tehnoloģiju prasībām. Lai nodrošinātu efektīvu tradicionālo un jauno metožu ieviešanu, sekmējot Ventspils pilsētas vispārizglītojošo skolu un pirmsskolas izglītības iestāžu mācību kvalitātes uzlabošanos, nepieciešams reizē arī paaugstināt IKT bāzes līmeni šajās iestādēs.

2013. gadā apstiprinātās Programmas aktivitātes beidzās 2016. gadā. Uz iepriekšējo gadu darba analīzes un pieredzes pamata nepieciešams akceptēt pasākumus darbam izglītības kvalitātes paaugstināšanā turpmākajiem 3 gadiem.

Rīcības programmas ietvaros pedagogu darba efektivitātes paaugstināšanai sadarbībā ar LU speciālistiem atbilstoši ekspertu ieteikumiem notika apmācības skolotājiem un skolas vadībai, vērotas un analizētas mācību stundas, veiktas intervijas ar pedagogiem un skolu vadības komandām, pedagogu savstarpējā dalīšanās pieredzē ar labās prakses piemēriem, konsultantu mācības un konsultantu grupas izveide.

Pētījuma gaitā iegūtie secinājumi pamatojas datos, kas iegūti Ventspils pilsētas 10 skolās analizējot atbilstoši kritērijiem 368 mācību stundas (t.sk. veicot sākotnējo mērījumu un atkārtoto mērījumu 2014./2015.m.g.), skolu iesniegtos materiālus – skolas mērķu sasniegšanas un progresa mērīšanas plānus, skolu sagatavotos pārskatus Ideju terminālim 2014. un 2015.gadā, potenciālo konsultantu un skolu direktoru vietnieku kā konsultantu vērtējumu atbilstoši izvirzītajiem kritērijiem, skolēnu mācību rezultātus valsts pārbaudes un diagnosticējošos darbos u.c.

Pētījuma gaitā konstatēts, ka divu gadu laikā Ventspils pilsētā izdevies lielā mērā uzsākt īstenot pasākumus atbilstoši ekspertu ieteikumiem. Līdztekus pašvaldības veiktajai skolotāju motivācijas sistēmas pilnveidei, pilsētā uzsākta profesionāla atbalsta sistēmas veidošana skolu vadītājiem un skolotājiem ilgtermiņā, t.sk. regulāras ilgtermiņa mācības beiguši 23 potenciālo ekspertu grupa, no kuras 5 eksperti rekomendēti turpmākam darbam kā konsultanti pilsētas Metodiskajā dienestā, un 15 skolu vadītāju vietnieku grupa, kas spēs kvalificēti šos ekspertus iesaistīt darbā skolās. Mācību rezultātā izdevies katrā no skolām uzsākt konkrētu, mērāmu, terminētu mērķu izvirzīšanu un progresa mērīšanu. Izvirzot skolotāja individuālā snieguma uzlabošanos kā reālu iespēju skolēna rezultāta uzlabošanai, izdevies radīt praksē balstītu skolotāju mācīšanās sistēmu. Īstenotas pieredzē balstītas profesionālās pilnveides formas: mācīšanās skolotājiem, organizējot profesionāli virzītu savstarpējo stundu vērošanu; mācīšanās un sadarbības grupas skolās, kas reaģē uz konkrētām profesionālām vajadzībām, pilnveido analīzes un refleksijas prasmes, skolotājam iedziļinoties aktuālu savas prakses jautājumu atrisināšanā.

Nodarbību kontaktstundu skaits mācību nodarbībās projekta laikā un iesaistīto skolotāju skaits dažādās mērķgrupās apkopots 1.tabulā. Vienlaikus atzīmējams, ka dažādas skolas dotās iespējas izmantojušas atšķirīgi.

Skolotāju profesionālās pilnveide pilsētā un skolās (2013.- 2015.)

Salīdzinot pilsētā vidējo sākotnējo un nobeiguma mērījumu skolotāju sniegums pa visiem kritērijiem kopā ir statistiski nozīmīgi augstāks, ar ticamības līmeni 95%. Kopumā konstatējams, ka augstāks skolotāju sniegums atbilst tiem kritērijiem, kuriem lielāka uzmanība tika pievērsta skolotāju mācībās, un ko skolas izvirzīja kā mērķus stundas efektivitātes paaugstināšanai savā skolā un kuriem bija izstrādāts mehānisms progresa mērīšanai. Skolotāju snieguma analīzē konstatēts, ka skolotāji kopumā labi (un salīdzinoši labāk) komunicē plānoto sasniedzamo rezultātu skolēniem; ieinteresē un aktualizē skolēnu iepriekšējo pieredzi; izvēlas izvirzītajam mērķim atbilstošas mācību metodes un sadarbības modeļus. Vienlaikus konstatēts, ka dominējoši mācību process ir reproduktīvs, kas kopumā korelē ar skolēnu sniegumu dažādos diagnosticējošos un valsts pārbaudes darbos. Nepieciešams turpināt pilnveidot prasmes vadīt skolēnu patstāvīgu mācīšanos un sadarbību; jēgpilni izmantot informāciju tehnoloģiju aprīkojumu.

Stundu vērtējumus

Pieaudzis “labo” stundu jeb augstāko vērtējumu (virs 2) skaits. Tas rāda tendenci, ka labākie skolotāji uzlabojuši savu sniegumu. Šajā grupā ir aptuveni 1/3 daļa vēroto stundu. Gandrīz puse vēroto stundu vērtētas kā viduvējas (1-2). Viduvējie rezultāti liecina par skolotāju snieguma nenoturīgumu t.i. vairāku prasmju nepietiekami prasmīgu pārvaldību. Kā vājas (mazāk par 1) vērtētas 20 stundas. No tām divās skolās pa 5 šādām stundām katrā (vienā 5 no 8, otrā 5 no 22 stundām); pārējās 10 stundas sadalās pa 5 skolām, kas vērtējams kā atsevišķi gadījumi. Pētījumā izmantotā metodika nedod iespēju veikt detalizētu mērījumu salīdzinājumu, jo atsevišķās skolās mainījušies skolotāji pirmajā un otrajā mērījumā; ne visās skolās bijusi iespēja vērot visu skolotāju stundas abos mērījumos; vēroto stundu skaits nav liels u.c. Vidējais mērījums vairāk parāda kopējo tendenci, bet dažādās skolās situācija ir atšķirīga. Svarīgi ir izvērtēt, kāds ir rezultāts konkrētajā skolā pret izvirzītajiem mērķiem un veiktajām darbībām. Balstoties uz sniegto atzinumu, katra skola ir izstrādājusi mērķus un aktivitātes, kas veicamas turpmāk skolotāju darba kvalitātes uzlabošanai.

Lai turpinātu iesākto darbu skolotāju regulāru un sistēmisku mācīšanos, un sagatavotu skolotājus plānotajām mācību satura reformām valstī no 2018. gada ieviest kompetenču pieejā balstītu mācība saturu, 2016.gadā sadarbībā ar LU DZM IC centra speciālistiem turpināsies mācības sākumskolas dabaszinību un matemātikas skolotājiem jaunas pieejas apguvē mācību satura un metožu izmantošanā, akcentējot skolotāju sadarbību mācību materiālu veidošanā un izmantošanā, savstarpējā stundu vērošanā un metodikas apguvē. Turpināsies nodarbības mācīšanās grupās, fokusējoties uz iedziļināšanos savā profesionālajā darbībā un efektīvu mācīšanos no prakses, vienojoties par kopējiem un individuāliem mācīšanās mērķiem. Paralēli šai skolotāju profesionālās sadarbības formai, notiks mācīšanās grupu vadītāju apmācība. Katrai skolai tiks sagatavots viens vai divi mācīšanās grupas vadītāji, lai sākot ar 2017.gadu varētu nodrošinātu pedagogu mācīšanās grupas katrā skolā atbilstoši skolas izvirzītajam mērķim un ar savu vietējo grupas vadītāju.

Izglītības jomas attīstība un pārmaiņas rosina stiprināt un atjaunot skolu vadītāju un skolas vadības komandu kapacitāti, arī palielinot skolā  to skolotāju skaitu, kas var iesaistīties skolas stratēģijas, attīstības jautājumu risināšanā un  pārmaiņu atbalstīšanā. Tādēļ tiks organizēta profesionālās izaugsmes kursu programma „Izglītības pārmaiņu vadības jautājumi”. Grupā pieteikties aicināsim ieinteresētos skolotājus, iesniedzot motivācijas pamatojumu un piedaloties klātienes intervijā, lai perspektīvā pēc kursa apguves veidotos mērķtiecīgi, izglītoti un motivēti izglītības sistēmas līderi dažādās jomās.

Turpināsies darbs pie esošo izglītības iestāžu vadītāju un vadības komandas kompetenču paaugstināšanas, nodrošinot atbilstošas apmācības, kā arī katrā skolā vadības komandām turpinot konkrētu mērķu izvirzīšanu un sasniegšanu, panākot to patstāvīgu iedzīvināšanu katrā no skolām atbilstoši pašvaldības izvirzītajām prioritātēm.

Atgriezeniskās saites saņemšanai par skolu attīstību un vajadzībām, kā arī skolu progresa mērīšanai Izglītības pārvalde plāno piesaistīt Edurio sistēmu.

SIA Edurio ir uzņēmums, kas tika radīts, lai uzlabotu izglītības kvalitāti Latvijā un pasaulē. Ar sistēmas palīdzību tiek uzlabota  iespēja skolotājiem, skolēniem, vecākiem un skolas vadībai komunicēt savā starpā un iegūt atgriezenisko saiti.

Ventspils Izglītības pārvalde vēlas iegādāties tīmekļa risinājumu Edurio, kas ļauj ērti un efektīvi iegūt atgriezenisko saiti no skolēniem, vecākiem un skolotājiem, nodrošinot atgriezeniskās saites sniedzēju anonimitāti. Edurio sistēma palīdzēs Ventspils izglītības iestādēm turpināt sasniegt jaunas virsotnes kvalitatīvas izglītības nodrošināšanā.

Galvenie ieguvumi Ventspils Izglītības pārvaldei un vispārizglītojošajām skolām no Edurio sistēmas lietošanas:

• Iespēja ērti un efektīvi sastādīt jebkādas skolēnu, vecāku un skolotāju aptaujas, un apskatīt to rezultātus vizuāli viegli uztveramā formātā.
• Ietaupīts laiks un resursi, kas līdz šim ir pavadīts papīra anketu sastādīšanā, ievākšanā, elektroniskā ievadē un rezultātu apkopošanā.
• Ērts rezultātu pārskats un salīdzināšanas iespējas  starp skolām, ļaujot ātri identificēt skolu stiprās puses un attīstības vajadzības, kā arī vērot attīstību gadu no gada.
• Iespēja veidot skolotāju profesionālās attīstības sistēmu, balstoties uz skolu un skolotāju vajadzībām.
• Iespēja attīstīt skolotāju metodisko dienestu, veicināt skolotāju savstarpējo sadarbību un mācīšanos vienam no otra, ņemot vērā katra skolotāja stiprās un vājās puses.
• Veikt skolēnu digitālo prasmju attīstīšanas monitoringu.
• Veikt skolas mērķu un attīstības plāna sasniegšanas monitoringu.
• Atvieglota pamatojuma iesniegšana IKVD un citām izglītības institūcijām.
• Uzlabota skolēnu, skolotāju un vecāku iesaiste skolas lēmumu pieņemšanā.

Aptauju rezultāti gan skolotājam, gan skolas vadībai, gan Izglītības pārvaldei ir pieejami tikai par sevi – skolotājam par savām stundām un savu audzināmo klasi, skolas vadībai par skolas skolotājiem un skolu kopumā, Izglītības pārvaldei par izglītības pārvaldes pakļautajām iestādēm. Rezultāti ir salīdzināmi, filtrējami un ir pieejams visu rezultātu kopskats. Aptaujām, kuras ir palaistas vairākas reizes, ik pēc kāda laika posma, ir iespēja salīdzināt rezultātu izmaiņas starp šiem laika posmiem.

Nodrošinot aptaujas respondentu konfidencialitāti ne skolotājam, ne skolai, ne Izglītības pārvaldei nebūs pieejami rezultāti, ja uz aptauju būs atbildējuši mazāk par 3 respondentiem no konkrētās grupas.

Edurio aptauju jautājumi ir rūpīgi formulēti tā, lai palīdzētu skolēniem sniegt konstruktīvas un objektīvas atbildes. Savukārt, lielais iesaistīto skolēnu skaits dod iespēju ticami salīdzināt rezultātus starp dažādām skolēnu grupām un nodrošina daudzpusīgu rezultātu analīzi.

Edurio sistēmā šobrīd ir pieejamas 8 aptaujas, kuru jautājumi ir sastādīti ņemot vērā aktuālos izglītības pētījumus pasaulē, kā arī ieteikumus no Izglītības kvalitātes valsts dienesta, LIZDA, Iespējamās misijas un skolu direktoriem, skolotājiem un skolēniem, kuri piedalījās Edurio testēšanā. Edurio piedāvā 3 skolēnu aptaujas par mācību stundām, kuru saturs ir pielāgots attiecīgajam vecumposmam: 1.-3. klase, 4.-9. klase, 10.-12. klase. Skolēnu aptaujā par skolu ir ietverti jautājumi par skolas fizisko un emocionālo vidi. Edurio piedāvā 2 vecāku aptaujas – “Vispārīgo vecāku aptauju”, kurā ietverti jautājumi par mācību procesu, skolas fizisko un emocionālo vidi, komunikāciju starp skolu un vecākiem, kā arī “Vecāku pašnovērtējuma aptauju”, kurā vecāki apraksta sava bērna mācīšanās paradumus un to, kā viņi iesaistās sava bērna izglītošanā. Edurio piedāvā 2 skolotāju aptaujas – “Aptauja par skolotāju darbu”, kas sniedz ieskatu skolotāju atbalstā un savstarpējā sadarbībā, kā arī “Aptauja skolotājiem par skolas vidi”, kas dod informāciju par skolas infrastruktūru un resursiem no skolotāja skatupunkta.

Atbilstoši Izglītības pārvaldes un skolu vajadzībām ar Edurio sistēmas palīdzību var izveidot anketu atbilstoši interesējošajam jautājumam un iegūt atgriezenisko saiti no pedagogiem, skolēniem un vecākiem.

Edurio sistēma tiks izmantota arī Metodiskā dienesta vajadzībām.

Ventspils metodiskais dienests veidots, lai sekmētu kvalitatīvas izglītības nodrošināšanu Ventspilī, palīdzot ikvienam pedagogam, nezaudēt spēju būt par iedvesmojošu skolotāju. Kā arī, lai katram skolas vadītājam un skolotājam būtu skaidra iespēja saņemt nepieciešamo metodisko atbalstu (izmantojot konsultantus – ekspertus).

Metodiskā dienesta konsultanti ir sagatavoti kā uzticami un profesionāli padomdevēji, kas spēs sniegs skolotājiem profesionālu atbalstu metodisku problēmu risināšanai klasē un veicinās to, ka pilsētā strādā radoši un efektīvi skolotāji, kuru darbs virzīts uz ikvienu konkrētu skolēnu klasē tā, lai sekmētu  skolēna  izaugsmi.

Metodiskā dienesta darbību koordinē Izglītības pārvalde un darbu vada Izglītības pārvaldes vadītāja vietnieks izglītības jautājumos.

Konsultanti katrs pārstāv kādu no mācību priekšmeta jomām vai izglītības posmiem.

1. Latviešu valodas un literatūras (dzimtās un otrās valodas) mācību priekšmetu konsultants.
2. Humanitārās jomas (māksla, mūzika, vēsture, sociālās zinības) mācību priekšmetu konsultants.
3. Svešvalodu (angļu, vācu, krievu, franču) mācību priekšmetu konsultants.
4. Dabaszinātņu (dabas zinības, fizika, ķīmija, bioloģija, ģeogrāfija) mācību priekšmetu jomas konsultants.
5. Matemātikas mācību priekšmetu konsultants.
6. Sākumskolas/ Pirmsskolas metodikas konsultants.
7. Tehnoloģiju jēgpilnas izmantošanas konsultants.

Papildus starp konsultantiem tiks sadalītas atbildības tehnoloģiju metodikas, bilingvālās izglītības metodika un citos aktuālos metodiskos jautājumos.

Konsultantu darbības jomas:

• Pēc skolu vadības un individuālu skolotāju pieprasījuma, kā arī pašu veidota grafika, vērot mācību stundas, sniegt atgriezenisko saiti skolotājiem un skolas vadībai, sniegt atbalstu skolotājiem darba uzlabojumiem un to ieviešanai, rosināt un popularizēt labās prakses piemērus skolās un pilsētā.
• Novērojumu laikā diagnosticēt skolotāju mācību vajadzības un komunicēt skolas vadībai to izpildes nepieciešamību, ieteikt iespējamos risinājumus.
• Analizēt un izvērtēt pedagogu un skolēnu darbību, identificēt profesionālās izaugsmes vajadzības, iespējamo problēmu cēloņus, meklēt risinājumus trūkumu novēršanai un kvalitātes uzlabošanai mācību procesā.
• Veidot pēc vajadzības kopā ar konsultējamiem skolotājiem mācību tēmu un stundu plānus, pārbaudes darbus un cita veida mācību metodiskos materiālus, tādējādi atbalstot skolotāju profesionālo kompetenču pilnveidošanos.
• Pēc pedagogu un skolas ieteikuma dalīties pieredzē, vadot meistarklases, atklātās stundas un seminārus, publiskot metodiskās iestrādes Metodiskā dienesta intraneta platformā.
• Sniegt individuālas konsultācijas pedagogiem un metodisko atbalstu izglītības iestādēm.
• Piedalīties pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas procesā pilsētā.

Konsultanti ir praktizējoši skolotāji, kas saskaņojot ar skolas vadību, darbam Metodiskajā dienestā paredz četras dienas mēnesī:

• Vismaz divas dienas mēnesī veltīt skolu apmeklējumiem, atbilstoši pieprasījumam- – stundu vērošanu, atgriezeniskās saites sniegšanu skolotājam klātienes sarunā un atgriezeniskā saites sniegšanu skolas vadībai klātienes sarunā, atklāto stundu vadīšana, konsultatīvas tikšanās.
• Vismaz vienu dienu mēnesī veltīt rakstiskas informācijas, atgriezeniskas saites, ieteikumu sagatavošanai skolotājam, skolas vadībai, izglītības pārvaldei.
• Vismaz vienu dienu mēnesī veltīt personiskai izaugsmei, supervīzijām, sanāksmēm, mācību semināru vadīšanai un apmeklēšanai, metodisko materiālu veidošanai, atgriezeniskajai saitei utt.
• Katra mēneša beigās iesniegt metodiskā dienesta vadītājam atskaiti par paveikto, kur tiek norādīts veiktais darbs, stundu skaits.

Metodiskajam dienestam ir izstrādāts nolikums, metodiskā dienesta konsultantu amata apraksts un metodiskā dienesta konsultantu ētikas kodekss.