Pirmskolas izglītības ziņas

Domājot par audzēkņu vispusīgu attīstību, vairākās pirmsskolas izglītības iestādēs Ventspilī izmanto alternatīvās mācīšanās metodi, ko pasaulē atzīst jau apmēram 100 gadus – Montesori metodi. Viens no tās pamatprincipiem skan: «Palīdzi man to izdarīt pašam!» Mazāko ventspilnieku vecāki ik pa laikam interesējas, vai pilsētas pirmsskolas izglītības iestādēs bērnu izglītošanā izmanto arī kādas neierastākas, citur pasaulē plaši praktizētas metodes. Pirmsskolas izglītības iestādēs pedagogi nereti paši mācību programmas dažādošanai veiksmīgi integrē dažādas prakses un metodes. Arī PII Varavīksne veiksmīgi jau vairākus gadus gan vispārizglītojošajā programmā, gan speciālajās programmās iekļauj Montesori pieeju un materiālus. Savukārt PII Margrietiņa trīs gadu laikā atvērusi jau četras grupiņas, kurās realizē Montesori pieeju izglītībā pilnībā. Montesori ir unikāla, tajā pat laikā rūpīgi izstrādāta un plaši praktizēta mācību metode. Tās pamatā ir saprātīgs līdzsvars starp brīvību un skaidru struktūru, kas īpaši paredzēta jaunākā vecuma bērniem. PII Varavīksne Montesori mācību materiālus un metodiku izmanto visās grupās, visu vecumu bērniem, integrējot Montesori metodes audzēkņu pamatapmācībā. Bērnudārzā ir metodiskais kabinets ar plašu Montesori materiālu klāstu, kur ikviens pedagogs var izvēlēties, kādus materiālus nodarbībās vēlas izmantot. Materiāli aptver visus piecus Montesori blokus – praktiskās dzīves, valodas, dabaszinātņu, sensoro un matemātisko. Pašiem mazākajiem bērniem – līdz 3 gadu vecumam – bērnudārzā izmanto praktiskās dzīves materiālus. «Lasītprasmes mācīšanai aktīvi izmantojam kustīgo alfabētu,» stāsta vadītājas vietniece Kristīne Seržante, kura ikdienā strādā ar Montesori materiāliem. «Mūsu Montesori izglītības stāsts bērnudārzā Varavīksne sākās 2017. gadā, kad mēs abas ar logopēdi Lindu Vašuku izgājām 14 mēnešu kursu Praktiskā Montesori pedagoģija Montesori izglītības un attīstības centrā Kates skola. Bērnudārza vadītāja Kristīne Boitmane piebilst, ka kursi bijuši intensīvi un padziļināti. «Arī tagad trīs pedagogi, mani pašu ieskaitot, mācās pie Montesori asociācijas priekšsēdētājas Latvijā Zanes Baltgailes Montesori pedagoģijas kursos Pērļu mājā. Šie kursi ilgs trīs gadus, un tās kopumā ir 500 stundu apmācības,» stāsta vadītāja. Pēc mācību pabeigšanas pirmsskolas izglītības iestāde plāno [...]

Mīlestības un piparkūku smarža, bērnu smiekliem skanot, pagājušajā nedēļā bija jūtama visās Ventspils skolās, kad bērni parūpējās par pārsteigumu pensionētajiem pedagogiem un viņu klubam "Pīlādzis". Ceturtdien, 15. decembrī, Ventspils izglītības iestāžu pensionētie pedagogi pulcējās Ventspils Jaunrades namā uz svētku ieskaņas koncertu "Sniegpārslas stāsts", kurā ar muzikāliem priekšnesumiem priecēja Jaunrades nama audzēkņi, kā arī saņēma skolēnu gatavotās piparkūkas. Jau vairākus gadus Ventspils Izglītības pārvalde sadarbībā ar izglītības iestādēm gada nogalē ar bērnu gatavotām apsveikuma kartiņām Ziemassvētkos sveic pensionētos pedagogus. Bet šī mācību gada sākumā Jaunrades namā ar saviesīgu pasākumu saaicinājām pensionētos pedagogus klātienē un dzima ideja un vēlme arī turpmāk aktīvi darboties un iesaistīties, dibinot klubu “Pīlādzis”. Šajos 4 mēnešos pensionētie pedagogi jau viesojušies “Nākotnes klasē”, apmeklējuši Vinnicas kolektīva “Barvinok” koncertu”, piedalījušies lekcijā par veselīgu uzturu. Izglītības pārvalde priecājas, ka, noslēdzot aktīvās darba gaitas, pedagogi vēlas turpināt būt sabiedriski aktīvi. 16.12.2022.

Šogad Ventspils pilsētas pašvaldība atkārtoti slēdza līgumu ar Latvijas Universitāti par sadarbības turpināšanu. Šī sadarbība dod iespēju piesaistīt Ventspils izglītības iestādēm jaunus, spējīgus speciālistus. Pagājušajā nedēļā Ventspils Izglītības pārvaldē Latvijas Universitātes (LU) reģionālā centra direktore Gunta Kraģe un LU Kuldīgas filiāles vadītāja Ruta Karloviča informēja par plašajām un daudzveidīgajām sadarbības iespējām – gan tām, ko Ventspils pašvaldība jau realizē, gan vairākiem jauninājumiem. Kopā ar abām viešņām Ventspils pilsētas pašvaldības izpilddirektora vietniece izglītības un kultūras jautājumos Ineta Tamane, Ventspils Izglītības pārvaldes vadītāja Jana Bakanauska un trīs Ventspils vidusskolu pārstāves – Ventspils 4. vidusskolas direktore Inga Bužoka, Ventspils 6. vidusskolas direktore Zanda Bite un Ventspils Valsts 1. ģimnāzijas direktores vietniece izglītības un metodiskajā darbā Ieva Jurova – pārrunāja virkni jautājumu par pedagogu un atbalsta personāla piesaisti skolām, kā arī to, kā šos jautājumus efektīvāk risināt. Ilggadēja sadarbība Sadarbība starp Ventspils pilsētas pašvaldību un LU pedagogu izglītības un profesionālās pilnveides jautājumos turpinās jau ilgus gadus. LU piedāvājusi gan reģionālajās filiālēs, gan Rīgā studējošajiem ventspilniekiem prakses iespējas Ventspils pašvaldības iestādēs un uzņēmumos, sniegusi metodisko un organizatorisko palīdzību izglītības jautājumos, kā arī kopā ar Ventspils pašvaldību organizējusi nozaru speciālistu lekcijas, seminārus un diskusijas. Savukārt Ventspils izglītības iestāžu audzēkņiem nodrošināta iespēja izmantot LU zinātniskās laboratorijas pētniecisko darbu izstrādēm, bet Ventspils izglītības iestāžu pedagogiem un citiem darbiniekiem – iespēja izmantot LU bibliotēkas resursus. LU Kuldīgas filiāles vadītāja Ruta Karloviča skaidro, ka reģionālā augstākā pedagoģiskā izglītība pieejama ir jau kopš 1996. gada. «Mums ar Ventspils pilsētas pašvaldību vairāku gadu garumā ir izveidojusies ļoti laba sadarbība. Pašlaik ļoti aktīvi sadarbojamies ar Ventspils pirmsskolas izglītības iestādēm. Iestādes mums sūta informāciju par pieejamajām vakancēm, savukārt mēs šo informāciju pārsūtām ne tikai studējošajiem, bet arī LU absolventiem,» norāda Karloviča. Ventspils pašvaldība šobrīd ir gatava pedagoģijas studentiem nodrošināt prakses vietas, un [...]

Tapusi Ventspils skolēnu un Jaunrades nama audzēkņu vizuālās mākslas darbu izstāde "ZIEMA". Tā atklāta un apskatāma Ventspils domes vestibilos.  Paldies ikvienam darba autoram, kā arī kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā jomas koordinatorei Madarai Lilienfeldei un Ventspils Jaunrades nama direktorei Vitai Hermansonei par organizēšanu. Izstāde apskatāma līdz 13.janvārim 14.12.2022.

Mācību semestris tuvojas noslēgumam, un tas nozīmē, ka tepat aiz stūra jau ir skolēnu ziemas brīvlaiks! Ventspils Digitālais centrs aicina sešgadniekus un 1. – 7. klases skolēnus pavadīt brīvo laiku aizraujošās Ziemas IT skolas tehnoloģiju nodarbībās un ielūkoties noslēpumainajā maģijas pasaulē! Tā kā gadu maiņa ir noslēpumains un teiksmains laiks, ziemas IT skolas tēma veltīta maģijai. Nodarbībās skolēniem būs iespēja radoši darboties, iepazīstot krāsu, skaņu, formu, vielu u.c. maģiju. Ziemas IT skolā skolēnus sagaida aizrautīgi ķīmiski eksperimenti un triki, darbošanās ar robotiņiem, telefona aplikāciju izveide un dažādi interesanti uzdevumi. Katra nodarbība būs unikāla, tādēļ skolēni aicināti pieteikties vairākām nodarbībām. Ziemas IT skola “Maģijas pasaulē” norisināsies 27., 28., 29. decembrī un 3., 4., 5. janvārī. Nodarbību norises laiki:  10:00 – 12:00;12:30 – 14:30;15:00 – 17:00. Lai piedalītos ziemas IT skolā, līdz 22. decembrim nepieciešams aizpildīt pieteikuma anketu šeit: www.adre.se/ziemasitskola.  Ventspils pirmsskolas un vispārizglītojošo iestāžu audzēkņiem dalība nodarbībās ir bez maksas. Citu novadu un pilsētu izglītības iestāžu audzēkņiem maksa par tehnoloģiju darbnīcām ir 7 EUR. Norises vieta: Zinātnes centrs VIZIUM, Rūpniecības ielā 2. Plašāka informācija pieejama pa tālr. 28632351 vai rakstot uz e-pastu: [email protected]. Dienu pirms nodarbības dalībniekiem tiks nosūtīts atgādinošs e-pasts. 13.12.2022.

Lai popularizētu Latvijas lībiskās saknes un lībiešu mantojumu latviešu valodā, Latvijas kultūrtelpā un ainavā, LU Lībiešu institūts sadarbībā ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju un Latvijas Nacionālo kultūras centru izsludina 2023. gadu par Lībiešu mantojuma gadu. “Latvijas otra pamattauta – lībieši – ir ne tikai saglabājuši savu valodas un kultūras savdabību līdz pat mūsu dienām, bet atstājuši neizdzēšamas pēdas visas Latvijas identitātē, bet jo īpaši – lībiešu savulaik apdzīvotajos novados Ziemeļkurzemē, Zemgales ziemeļu daļā un Vidzemē – Daugavas, Gaujas un Salacas apkaimē. Lībiešu loma mūsdienu latviešu valodas, Latvijas identitātes un valstiskuma izveidē ierakstīta arī nesen pieņemtajā Latviešu vēsturisko zemju likumā, kura preambulā sacīts: “Latviešu vēsturiskajās zemēs uz kuršu, latgaļu, sēļu un zemgaļu sentautu, kā arī seno pirmiedzīvotāju — lībiešu — kultūras un valodas bāzes veidojusies latviešu nācija”,” uzsver Valts Ernštreits, LU Lībiešu institūta direktors un vadošais pētnieks, kurš ir arī ANO Starptautiskā pirmiedzīvotāju valodu desmitgades (2022–2032) globālās iniciatīvas grupas vadības komitejas līdzpriekšsēdētājs. Lībiešu mantojuma gada sākumu iezīmē divi būtiski tematiski notikumi. 2022. gada nogalē Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā iekļauta Vidzemes lībiskā kultūrtelpa, kuras identitātes stūrakmens ir tās lībiskais valodas un kultūras mantojums, savukārt 2022. gada 13. decembrī norisināsies ANO izsludinātās Starptautiskās pirmiedzīvotāju valodu desmitgades (2022–2032) galvenais atklāšanas pasākums, kurā uzstāsies lībiešu dziedātāja Julgī Stalte ar meitām Lelū un Annu Kī, liekot pirmo reizi tik augsta līmeņa starptautiskajā arēnā skanēt arī Latvijas pirmiedzīvotāju – lībiešu – balsij. Lībiešu mantojuma gads sasaucas ar lībiešu zaļi balti zilā karoga simtgadi, kas kā viens no lībiešu simboliem iesvētīts Mazirbē 1923. gada 18. novembrī, UNESCO Konvencijas par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu 20. gadadienu un Latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpu attīstības plāna pieņemšanu, kas iezīmē Latviešu vēsturisko zemju likuma īstenošanas sākumu un jaunu posmu Latvijas lībisko sakņu apzināšanā. Tematiskā gada nolūks ir apzināt un [...]

Lasītprasme ir svarīgs pamats izglītības procesā, tajā pat laikā tā nesākas tikai pirmsskolas vai skolas vecumā, tā sākas ģimenē. Kā šo prasmi veicināt un attīstīt, stāsta Ventspils 2. pamatskolas logopēde Inita Dzelme. Mūsdienu izglītības sistēma, kas saucas Kompetenču pieeja mācību saturā (Skola2030), nosaka lielas pārmaiņas ne tikai mācību saturā, bet arī pašā pieejā mācīšanas un mācīšanās procesā. Tajā galvenais atslēgas vārds ir «pašvadīta mācīšanās». Tā ir prasme skolēnam pašam aktīvi iesaistīties mācību procesā, patstāvīgi apgūt jaunas zināšanas, prasme plānot savu mācīšanos, vadīt to un spēja novērtēt savus sasniegumus. Viens no bagātākajiem izziņas avotiem ir rakstītais vārds, tādēļ neaizstājama nozīme veiksmīgā mācīšanās procesā ir labai lasītprasmei. Tā nenozīmē tikai spēju pazīt burtus un mehāniski tos savienot atsevišķās vārdu virtenēs. Lasītprasmes galvenais mērķis ir sasniegt tādu lasītprasmes meistarības līmeni, lai saprastu teksta saturu, ar mērķi izmantot iegūto informāciju un zināšanu potenciālu mācību procesā un sabiedriskajā dzīvē. Diemžēl šajā digitālajā laikmetā daudzu skolēnu lasītprasme ir zema. Logopēda darbs «Bērnam, uz skolu atnākot, ir jau jāprot lasīt vismaz atsevišķus vārdus, jo temps, kādā mēs virzāmies cauri mācību programmām, ir diezgan ātrs un pašiem ir jāspēj izlasīt gan uzdevumu noteikumi, gan paši uzdevumi. Ja lasītprasme kavējas un pie tās nepiestrādā, mācīties ir apgrūtinoši,» skaidro logopēde Inita Dzelme. «Strādāju ar bērniem, kuriem ir lasīšanas traucējumi, arī rakstīšanas traucējumi, un ne tikai ar tiem – tagad ir aktualizējies jautājums, ka logopēdam ir jāstrādā ne tikai ar bērniem, kuriem ir kādas grūtības, bet ar pilnīgi visiem bērniem, kuriem pietrūkst treniņa,» stāsta logopēde. «Katrā skolā un bērnudārzā ir pa logopēdam, bet bērnu ir daudz un ar vienu nodarbību pie logopēda nedēļā tomēr nepietiek. Ir nepieciešams ikdienas treniņš. Līdzīgi kā skolotājs, arī logopēds vada mācīšanās procesu, iesaka vecākiem, ko darīt, bet vecāku atbalsts ir tiešām svarīgs. Ir nepieciešams [...]