ingus

/Ingus Tīsenkopfs

About Ingus Tīsenkopfs

This author has not yet filled in any details.
So far Ingus Tīsenkopfs has created 2 blog entries.

Drošības apsvērumu dēļ par 3 dienām pagarina attālinātās mācības Ventspils skolās

Reaģējot uz nelabvēlīgo epidemioloģisko situāciju Ventspils pilsētā, Ventspils Izglītības pārvalde saskaņojusi Ventspils vispārizglītojošo skolu 4. līdz 12. klasēm attālināto mācību norises pagarinājumu līdz 17. novembrim. Lēmumu atbalstījusi arī Ventspils Krīzes vadības darba grupa. Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) 08.11.2021.datiem 14 dienu kumulatīvā saslimstība Ventspils pilsētā uz 100 000 iedzīvotājiem ir 1900, kas ir augstāk nekā vidējais Latvijas radītājs – 1521. Starp lielajām pilsētām Ventspils šobrīd ir 2. vietā Latvijā pēc 14 dienu kumulatīvā saslimstības rādītāja (1. vietā Daugavpils pilsēta), un 6. vietā Latvijā starp visām pašvaldībām. Tik augsti saslimstības rādītāji pilsētā ir pirmoreiz un situācija ir nopietna. 3 papildu attālinātā mācību procesa dienas īsajā pirmssvētku darba nedēļā ļautu samazināt skolēnu kontaktus un izvairīties no jauniem inficēšanās gadījumiem. 1. līdz 3. klašu skolēni laika posmā no 15. līdz 17. novembrim turpinās klātienes mācības. Testēšanas izmaiņas Šonedēļ 4. līdz 12. klašu skolēniem paredzētais pūla tests netiks veikts, tādējādi izvairoties no nepieciešamības skolēniem ierasties un pulcēties skolā un radot papildu inficēšanās riskus. Valsts plāno novembrī uzsākt jaunu skolēnu testēšanas metodi – Covid-19 antigēna paštesti, aizstājot šobrīd veikto rutīnas skrīningu ar pūla (kociņu) metodi. Šādi paštestu komplekti tiks izdalīti skolēniem, kuri to pieaugušo klātbūtnē varēs veikt individuāli un rezultātu uzzināt 15 minūšu laikā. Ja individuālais antigēna paštests būs pozitīvs, tad par to jāpaziņo skolai un jānodod individuālais tests laboratorijā. Ar negatīvu paštestu skolēns var doties uz skolu. Par antigēna paštesta derīguma ilgumu Izglītības pārvalde vēl gaida informāciju no laboratorijas “BIOR”. Klātienes mācību atsākšana Lai atsāktu mācības klātienē 22. novembrī, visiem 1. līdz 12. klašu skolēniem būs jāveic antigēna paštests. Par to saņemšanas un lietošanas kārtību skolas visus informēs e-Klase sistēmā. Šobrīd izglītības iestādes nevar atļauties zaudēt nevienu pedagogu, tam saslimstot vai kļūstot par Covid-19 inficētā kontaktpersonu. [...]

By |novembris 9th, 2021|Bez tēmas|Comments Off on Drošības apsvērumu dēļ par 3 dienām pagarina attālinātās mācības Ventspils skolās

Kā stiprināt bērna motivāciju mācīties

Šis ir sarežģīts laiks skolēniem un skolēnu vecākiem. Kā vecāki var palīdzēt bērnam pārvarēt grūtības un motivēt viņu mācīties, skaidro klīniskā psiholoģe, psihoterapeite DIĀNA ZANDE.   Kas ir motivācija? Motivācija ir vēlme vai vajadzība veikt noteiktas darbības vai darbību kopumu, lai sasniegtu konkrētu mērķi. Piemēram, man ir motivācija sakārtot istabu, jo pēc tam kopā ar vecākiem varēšu skatīties filmu. Man ir motivācija kārtīgi trenēties, jo tad man būs lielāka iespēja uzvarēt sacensībās. Man ir motivācija izpildīt mājasdarbu, jo tad varēšu saņemt augstāku vērtējumu. Sevi motivēt mēs iemācāmies ar laiku, bet vienlaikus motivācija ir arī smadzeņu spēja, tāpēc atšķirīgiem cilvēkiem tā ir atšķirīga, un tas izpaužas jau bērnībā. Ir bērni, kurus ir ļoti viegli iekārdināt ar jebko, viņš vienmēr ir gatavs iet un darīt – nolikt zābaciņus, izpildīt mājasdarbu, nomazgāt traukus… Bieži vien tie ir bērniņi, kas ir rāmāki, mierīgāki un paklausīgāki. Un ir arī tādi bērni, kurus kārdini kā kārdinādams, viņam to nevajag! Viņš nekārtos istabu, jo var iztikt bez filmiņas. «Labi. Man nevajag.» Viņa smadzeņu darbības dēļ viņam ir daudz grūtāk sevi motivēt konkrētai darbībai. Tuvoties vai bēgt Ir divu veidu motivācija. Mēs varam tuvoties mērķim vai arī izvairīties no nepatikšanām. Iztēlojamies, ka pirms 10 000 gadiem alā sēž ģimene, un pēkšņi aiz alas ārā atskan šausmīgi skaļš troksnis. Viņu motivācija šajā brīdī būs bēgt dziļāk alā un izlikties par beigtiem. Lai es izdzīvotu, man bieži vien ir jāsastingst, jāizliekas par beigtu vai jābēg, ko kājas nes. Bet, ja tā pati ģimene, sēžot alā, dzird, ka aiz tās ir kāda čubināšanās, un rodas aizdomas, ka tur ir zaķītis, ko varētu likt katlā, tad smadzenes sūtīs signālu ķert to rokās. Ir bērni, kuriem vairāk ir tendence tuvoties, iet uz priekšu, iet virsū darbiņam, un ir bērni (un [...]