Ance

Attālinātā mācību procesa neatņemama sastāvdaļa ir tiešsaistes stundas. Tajās skolotāji prasa ieslēgt kameras, lai skolēni būtu redzami, savukārt pusaudži nereti cenšas no tā izvairīties.  Mācību stundas Zoom, MS Team un citās digitālajās platformās nāk ar jauniem izaicinājumiem gan skolēniem, gan skolotājiem. Daļa skolēnu stundās piedalās ar izslēgtu kameru vai ieslēdz to tikai tad, ja skolotājs atkārtoti to pieprasa, daži mānās, aizbildinoties ar tehniskām ķibelēm. Arī vecāku viedokļi par to, vai kamerai jābūt ieslēgtai, ir atšķirīgi. Šajā publikācijā skaidrosim, kā šo jautājumu vērtē paši skolēni, ko saka skolotāji un kāds ir psihologu un tiesībsarga redzējums. Bērni satraucas par izskatu «Manuprāt, ieslēgt kameru nav vajadzīgs. Daudzi skolotāji saka, ka viņiem ir gūti strādāt, ja kameras ir izslēgtas. Bet nekad nav teikuši – kāpēc? Varbūt bērns tieši tajā dienā nejūtas labi un negrib nevienam par to teikt! Tādēļ nevēlas ieslēgt kameru. Es zinu, ka daudziem mana vecuma bērniem iet grūti. Viņi iekrīt depresijā utt. Galvenais ir, lai mēs iemācāmies tēmu. Un, ja kāds būtu neklausījies? Tad tā ir viņa vaina,» savu viedokli pauž 7. klases skolniece Estere. Līdzīgi domā Kārlis: «Kameras nevajadzētu slēgt, jo tas īsti nav vajadzīgs. Galvenais, ka skolotāja labi iemāca tēmu un kā šo tēmu pielietot dzīvē. Slēdzot kameras, var istabā ienākt kāds ģimenes loceklis, un tad kamera jāizslēdz. Vieglāk, protams, būtu kameru vispār neslēgt, jo nebūtu jāuztraucas par to, ka kāds ienāks istabā, tāpat nebūtu jāuztraucas pašiem par savu izskatu.» Citādās domās ir abu klasesbiedre Žanete, taču arī viņai ir pamatojums, kāpēc daļa skolēnu stundās izvairās ieslēgt kameru: «Es domāju, ka skolēniem vajag slēgt kameras, lai skolotāji būtu pārliecināti, ka tu piedalies stundā. Bet dažiem skolēniem var arī nebūt tādas iespējas, jo kamera nestrādā vai jādala istaba ar citiem ģimenes locekļiem. Dažreiz skolēni neslēdz kameras, jo viņiem [...]

Šogad noslēdzas Ventspils pilsētas Izglītības pārvaldes realizētais projekts “Izglītības iestāžu mācību vides infrastruktūras uzlabošana un materiāltehniskās bāzes pilnveidošana”, kura ietvaros četru gadu laikā veikti būtiski ieguldījumi astoņās Ventspils skolās. Projekta  mērķis bija attīstīt izglītības infrastruktūru astoņās Ventspils pilsētas vispārējās izglītības iestādēs, lai sekmētu plānoto kompetenču pieejā balstītā vispārējās izglītības satura pakāpenisku ieviešanu. Projekta ietvaros ieguldījumi veikti Ventspils 1.pamatskolā, Ventspils 2.pamatskolā un Ventspils Pārventas pamatskolā, Ventspils 2.vidusskolā, Ventspils 3.viduskolā, Ventspils 4.vidusskolā un Ventspils 6.vidusskolā, kā arī Ventspils Valsts 1.ģimnāzijā. Četru gadu laikā no 2017. līdz 2020. gadam veikts 135 mācību telpu kapitālais remonts, tai skaitā, veikta 5 jaunu dabaszinību un matemātikas kabinetu izbūve – divi dabaszinību kabineti Pārventas pamatskolā, viens fizikas un viens ķīmijas kabinets 1.ģimnāzijā, kā arī jauns matemātikas kabinets 1.pamatskolā. Vienlaikus ar remontdarbiem telpas aprīkotas ar jaunām ergonomiskām mēbelēm – kopā iegādātas 7140 mēbeļu vienības. 2.pamatskolā un 2.vidusskolā veikts sporta zāļu kapitālais remonts, tai skaitā, izbūvēta piespiedu vēdināšanas sistēma un uzstādīts jauns sporta aprīkojums. Projekta ietvaros būtiski papildināta IKT infrastruktūra un aprīkojums – pabeigta Izglītības pārvaldes jau 2013.gadā uzsāktā bezvada interneta izbūve, kā arī skolu IKT aprīkojums papildināts ar 252 stacionārajiem datoriem, 278 portatīvajiem datoriem, 97 projektoriem, 8 interaktīvajām tāfelēm un 56 dokumentu kamerām. Tādējādi 100% visas mācību telpas ir aprīkotas ar bezvadu internetu un projektoru ar ekrānu vai interaktīvo tāfeli. Rūpējoties par drošu vidi, veikta elektriskā apgaismojuma un elektroapgādes sistēmu atjaunošana piecās skolās (1.pamatskolā un Pārventas pamatskolā, 1.ģimnāzijas piebūvē, 2.vidusskolas piebūvē un 6.vidusskolā), ugunsgrēka automātiskās atklāšanas sistēmu izbūve sešās skolās (1.pamatskolā un Pārventas pamatskolā, 1.ģimnāzijas piebūvē, 2.vidusskolā, 3.vidusskolā un 6.vidusskolā), kā arī izbūvēta balss apziņošanas sistēma trijās skolās (1.ģimnāzijā, 2.vidusskolā un 6.vidusskolā). Ar divu telpu pārbūvi un aprīkojuma iegādi pilnveidots Reģionālais metodiskais centrs 1.ģimnāzijā, kas nodrošina metodiskā atbalsta sniegšanu Alsungas, Kuldīgas, Pāvilostas, Ventspils [...]

Atklāj Ventspils leģendu Amatu mājas izglītojošā muzejpedagoģiskā programmā, kas tiek piedāvāta attālinātam mācību darbam Zoom platformā. Programmā “Leģenda par Zelta saktu” aicinām iepazīt 18. gs. vēsturi interaktīvā veidā, iesaistoties arī pašiem šajos vēstures mirkļos un dzīvojot līdzi skolotāja Fridriha un zvejnieka meitas Annas mīlas stāstam. Visām pilsētām ir savas leģendas, gan zināmas, gan vēl neatklātas. Arī Ventspilij. Kā 18. gs. ēkā, tagadējā Amatu mājā, nonāca zelta saktiņa? Kam tā varēja piederēt? Kāpēc zeltlieta ir bez meistara zīmoga? Vai sakta atklāj mīlestības noslēpumus? Uz šiem jautājumiem varēs meklēt atbildes Ventspils muzeja Amatu mājas sagatavotajā izglītojošā programmā “Leģenda par Zelta saktu”. Klātienes programma pielāgota ne tikai attālinātam darbam, bet arī atbilstoši skolēnu vecumam (1.-9.kl.). Nodarbībā izmantosim Kahoot spēli un piedāvājam materiālus mājas darbam. Pieteikties nodarbībām pie Amatu mājas muzeja pedagoģes Martas Tjarves pa tālr. 26385346 vai e-pastā: [email protected] 24.02.2021.

7.-12. klašu skolēni jau vairākus mēnešus mācās attālināti. Jaunāko klašu audzēkņiem tā ir jauna pieredze. Mazie bērni ir  nedaudz apjukuši, lielākie – noguruši. Kā vecāki var bērniem palīdzēt pārvarēt grūtības un justies labāk? Par to, kā bērni šajā laikā jūtas un kā vecāki var viņiem palīdzēt, stāsta skolu psiholoģes Ilva Ivaska (strādā Ventspils 4. vidusskolā) un Iluta Neimane (strādā Ventspils Centra sākumskolā). Bērniem zūd motivācija Viena no skolēnu lielākajām problēmām ir laika plānošana, novērojusi Ivaska. Ja bērna dienas ritms līdz šim ir bijis gana saspringts un bez mācībām tajā ir arī, piemēram, mūzikas skolas, mākslas skolas nodarbības, sporta treniņi, tagad dienas ritms ir izjucis. Pavasarī daudzi bērni ilgojās pēc skolas, daži pat raudāja. «Šobrīd tie paši bērni ir iesēdušies mājās un neko vairs lāga negrib,» pēc sarunām ar bērnu vecākiem secina psiholoģe. Dažiem bērniem joprojām notiek treniņi, citiem ir attālinātas interešu izglītības nodarbības, taču to ir salīdzinoši maz. Bērniem (gan mazajiem, gan lielajiem) šodien ļoti pietrūkst komunikācijas. Visgrūtāk šodien ir «apzinīgajiem perfekcionistiem», kas allaž visu cenšas izdarīt ļoti labi, viņi visvairāk pakļauti izdegšanai. Ivaska atzīst, ka viņas praksē visgarākās sarunas ar skolēniem bijušas tieši par to, ka viņi nespēj tikt galā ar visiem uzdotajiem darbiem. Arī psiholoģe Iluta Neimane piekrīt, ka bērni lielākoties ir noguruši. Motivācija zudusi arī tiem bērniem, kuri iepriekš mācījās labi. Mūzikas skolas un mākslas skolas audzēkņiem tagad daudz jādara pašu spēkiem, viņiem pietrūkst skolotāja padoma, jo ne visi var skolotājam piezvanīt un ne visu var uzrakstīt. Apjūk darbu gūzmā Salīdzinot ar pavasari, tagad bērniem ir vairāk tiešsaistes stundu platformā Zoom, un, ja ir, piemēram, trīs tiešsaistes stundas pēc kārtas, tās ļoti nogurdina. Vecāki reizēm domā, ka bērni speciāli nedara uzdoto, noslinko. Kāds arī slinko apzināti, tādējādi sevi pasargājot no pārpūles. Taču bieži skolēns vienkārši apjūk [...]

Ikvienas nozares speciālists var pieteikties vērienīgajā skolotāju izglītības projektā „Mācītspēks”, lai apgūtu skolotāja profesiju un vienlaikus uzsāktu darbu skolā, nākamajā mācību gadā pievienojoties Latvijas izglītības sistēmai kā viens no 100 jaunajiem pedagogiem. Projekta kandidāti var pieteikties līdz 1. martam. Ventspils Izglītības pārvalde ir apkopojusi informāciju par plānotajām vakancēm Ventspils skolās 2021./2022. mācību gadā un tādas būs visās 9 vispārizglītojošajās skolās kopā 17 dažādos mācību priekšmetos. Uz šīm vakancēm varēs pieteikties arī projekta “Mācībspēks” dalībnieki. Nr. p.k.Mācību priekšmetsKontaktstundas nedēļāIzglītības iestāde1.Fizika25Ventspils Valsts 1. ģimnāzija2.Vācu valoda12Ventspils Valsts 1. ģimnāzija3.Angļu valoda26Ventspils Centra sākumskola4.Informātika/ datorika8Ventspils Centra sākumskola5.Fizika, inženierzinības10Ventspils 1. pamatskola6.Matemātika20Ventspils 1. pamatskola7.Mājturība un tehnoloģijas (zēniem)16Ventspils 2. pamatskola8.Speciālās izglītības skolotājs21Ventspils 2. pamatskola9.Mūzika24Ventspils Pārventas pamatskola10.Sports24Ventspils Pārventas pamatskola11.Matemātika23Ventspils 2. vidusskola12.Informātika ar programmēšanu23Ventspils 2. vidusskola13.Sociālās zinības, vēsture21Ventspils 2. vidusskola14.Mūzika un interešu izglītība (koris, ansamblis)19 + 10Ventspils 2. vidusskola15.Teātra māksla un interešu izglītība2 + 6Ventspils 2. vidusskola16.Bioloģija, ģeogrāfija16Ventspils 3. vidusskola17.Latviešu valoda mazākumtautību skolā24Ventspils 3. vidusskola18.Mājturība un tehnoloģijas zēniem8Ventspils 3. vidusskola19.Vēsture20Ventspils 4. vidusskola20.Mūzikas16Ventspils 4. vidusskola21.Kora vadītājs6Ventspils 4. vidusskola22.Logopēds latviešu plūsmā12Ventspils 6. vidusskola23.Sociālās zinības10Ventspils 6. vidusskola Pieteikšanās norisinās tiešsaistē www.macitspeks.lv, aizpildot anketu. Projekta komanda īpaši uzsver šīs pieteikuma anketas nozīmi, aicinot to aizpildīt rūpīgi – tā ir ļoti būtiska atlases procesa daļa un nav tikai formalitāte. „Izmantojiet šo iespēju analizēt un aprakstīt savu līdzšinējo sniegumu, parādīt mums, ko esat darījuši un sasnieguši, jo novērtēt varam tikai to, ko zinām,” kandidātus aicina Marta Voicehoviča, projekta atlases vadītāja. Projekts „Mācītspēks” tiek īstenots visā Latvijā, un dalībnieki varēs izvēlēties starp studijām Latvijas Universitātē, Daugavpils Universitātē un Liepājas Universitātē, savukārt prakses īstenošanas skola tiks piemeklēta sadarbībā ar „Mācītspēks” komandu, izvēloties no tām Latvijas skolām, kas būs pieteikušas vakances. Anna Peipiņa, projekta „Mācītspēks” dalībnieku piesaistes vadītāja: „Daudzi no projekta dalībniekiem par skolotāja profesiju domājuši jau ilgāku laiku. Kādam tā reiz palikusi kā [...]

Ventspils pirmsskolas izglītības iestāde “Varavīksne” veiksmīgi turpina Nordplus Junior projekta realizēšanu. 18.februārī norisinājās kārtējā sanāksme ar Lietuvas partneriem no Kedaiņu bērnudārza “Žilvitis”, pirmo reizi to organizējot MS Teams platformā, un tās laikā abas iesaistītās puses prezentēja savas projekta laikā izstrādātās mācību metodes, kuras izmantot bērnu apmācībai āra apstākļos. Lietuvas pedagogi iepazīstināja Latvijas kolēģus ar iespējām, ko sniedz nodarbošanās ar arheoloģiju. Bērni projekta laikā gūst zināšanas un priekšstatus par pasaules pastāvēšanu, mācās salīdzināt, meklē atšķirības starp senajiem priekšmetiem un mūsdienu lietām. Darbošanās laikā tiek apgūtas matemātiskās prasmes, skaitot, sverot, mērot, attīstās valoda. Bērni iemācās pastāstīt par atrastām lietām, aprakstīt tās, tiek attīstīta iztēle – atrastajai lietai jāizdomā pielietojums. Tiek veikti interesanti eksperimenti, gūstot jaunus pierādījumus, piemēram, ka ar svaiga tomāta palīdzību var attīrīt vecas monētas no rūsas. Savukārt “Varavīksnes” pedagogi prezentēja dažādas metodes bērnu apmācībai dabaszinībās, matemātikā un mākslā ziemas apstākļos, eksperimentējot ar sniegu, ledu, ūdeni. Lietuvas kolēģiem bija iespēja noskatīties kā sešgadnieki prot mērīt dažādos veidos lielus objektus dabā, izmantojot gan klasisko mērlenti, gan ar soļiem, gan ar pēdām un kā šajā procesā iemācās prognozēt garumus, pierakstīt iegūtos datus, salīdzināt tos, darboties pārī un komandā. Nordplus Junior projekta “Āra mācību metožu pielāgošana Latvijā un Lietuvā” norise sākotnēji bija plānota kā skolotāju apmaiņas mobilitāte un metodes āra darbībai tiktu izstrādātas kopīgi,  klātienē, ceļojot Latvijas kolēģiem uz Lietuvu un Lietuvas kolēģiem uz Latviju. Diemžēl pandēmijas dēļ process notiek digitāli, bet tas nemazina savstarpēju interesi par idejām, prieku par izdošanos un vēlmi turpināt iesākto. Abām iestādēm vēl priekšā mācību metožu izstrāde pavasara apstākļiem. 23.02.2021.

Valsts diemžēl šajā mācību gadā nav atcēlusi diagnosticējošo darbu norisi 3. un 6. klašu skolēniem. Valsts ir noteikusi, ka diagnosticējošo darbu vērtējums neietekmē ne semestra, ne gada vērtējumu. Diagnosticējošo darbu norisi ārkārtas situācijas laikā valsts noteikusi: 3. klasēm: Mācību valoda (mutvārdu daļa): 25. janvāris – 2. martsMācību valoda (rakstu daļa): 3. martsMatemātika: 9. martsLatviešu valoda (mazākumtautību izglītības programmās): 11. marts 6. klasēm: Mācību valoda (mutvārdu daļa): līdz 16. februārimMācību valoda (rakstu daļa): 17. februārisValsts valoda: 23. februārisMatemātika: 25. februārisDabaszinības: 4. marts Ventspils pilsētas Izglītības pārvalde iebilst pret šādu diagnosticējošo darbu organizēšanas kārtību valstī un uzskata to par neobjektīvu un skolēnu vecumam neatbilstošu. Paredzētais diagnosticējošo darbu veikšanas veids ir sarežģīts un neatbilst skolēniem pieejamajam tehniskajam nodrošinājumam, kā arī digitālajām prasmēm. Ventspils pilsētas Izglītības pārvalde ir pārrunājusi ar Izglītības un zinātnes ministriju iespēju, ka šī gada darbu rezultātus nesalīdzinās valsts līmenī. Savukārt pēc skolēnu atgriešanās mācībās klātienē Ventspils pilsētas Izglītības pārvalde organizēs līdzvērtīgus diagnosticējošos darbus, lai objektīvi pārbaudītu skolēnu zināšanas un prasmes, konstatētu, kuras tēmas nepieciešams atkārtot un nostiprināt zināšanas. Tādēļ informācija vecākiem, skolēniem un skolotājiem: Neuztraukties, ja bērns nevar tehniski darbu veikt (nav datora, interneta vai nav iespējams veiksmīgi strādāt telefonā utt.) vai kļūdās sarežģītajās tehniskajās darbībās.Neuztraukties, ja kādu vielu vai jautājumu bērns nesaprot vai nav mācījies.Darbu uzskatiet kā iespēju bērniem trenēties datorprasmē un konkrētajā mācību priekšmetā.Skolotājiem apkopot un vērtēt tikai tos diagnostikas darbus, kuri izpildīti elektroniski. Neuztraukties un nerāt bērnus, ja tie nav darbu veikuši.Atgādināt un skaidrot vēlreiz, ka līdzvērtīgs diagnostikas darbs, vienādos apstākļos klātienē tiks veikts gan 3.klasē, gan 6.klasē kopā ar skolotāju. Nepietiekamas informācijas vai neskaidrību gadījumos sazināties ar Ventspils pilsētas Izglītības pārvaldi: vecākā izglītības darba speciāliste Inese Vītola – [email protected], tālr. 636 01224,vadītājas vietniece izglītības jautājumos Jana Bakanauska – [email protected], tālr.: 636 [...]

Ventspils skolēnu mācību uzņēmums “Clay Play” ir starp tiem 10 uzņēmumiem, kuri iekļuvuši “Swedbank” un “Junior Achievement Latvia” organizētā konkursa “Biznesa skices”  finālā. Jaunieši ražo dabai draudzīgas krāsojamas rotaļlietas. Fināla kārtā dalībniekiem ir uzdevums piesaistīt finansējumu savas idejas attīstībai un īstenošanai. Sadarbībā ar platformu “Projektu banka” līdz 4. martam visi interesenti tiek aicināti atbalstīt biznesa idejas, kļūstot par ieguldītājiem. Katram atbalstītājam tiek solīti īpaši labumi vai nosacījumi, iegādājoties preces. Jaunieši ir Ventspils Valsts 1. ģimnāzijas skolēni un par savu ideju stāsta: “Mūsu produkts ir labākais, jo rotaļlietas ražošanā tiek otrreizēji izmantots papīrs, mūsu produkta pašizmaksa un cena ir salīdzinoši zema, tādējādi esam makam draudzīgi, kā arī aktualizējam materiālu vairākkārtēju izmantošanu”. Ideja jauniešiem radusies, piedaloties starptautiskajā projektā "DigiYouth", kurā 2020. gada nogalē iegūta 1. vieta. Darbības uzsākšanai “Clay Play” nepieciešami 900 eiro, kurus jaunieši cer savākt ar atbalstītāju palīdzību. Tos paredzēts izlietot, iegādājoties ražošanai nepieciešamās iekārtas un izejmateriālus. Iepazīties ar biznesa ideju un sniegt atbalstu var šeit: http://bit.ly/3amm6YX Novēlam jaunajiem uzņēmējiem panākumus! 16.02.2021.