Pārmaiņas izglītībā saistās ne tikai ar mācību saturu, bet arī ar mācību sasniegumu vērtēšanu. Bērnu zināšanas un prasmes regulāri un sistemātiski tiek vērtētas visos izglītības posmos, tostarp pirmsskolā.

Pirmskolas izglītības iestādes kompetencēs balstīto izglītību realizē jau otro mācību gadu – kopš 2019. gada septembra. Par to, kā līdz ar jauno pieeju mainījusies audzēkņu zināšanu un prasmju novērtēšana, stāsta pirmsskolas izglītības iestādes Varavīksne vadītāja Kristīne Boitmane.

Iepriekš pirmsskolām nebija vienotu prasību, kā novērtēt bērnu mācību sasniegumus. Katrai iestādei bija sava kārtība. Bērnu zināšanas, pamatojoties uz pirmsskolas programmu, tika atzīmētas, piemēram, ar plusu vai mīnusu. Tagad visās pirmsskolas izglītības iestādēs ir vienota kārtība, tā ir sistemātiska un regulāra, turklāt atbilst tai vērtēšanas sistēmai, kādu izmanto skolas.

Iepriekš skolotāji vadījās no tematiskiem plāniem, kas paredzēja tēmu apgūt vienas nedēļas laikā. Tagad katra pirmsskolā apgūstamā temata izziņai un pētniecībai audzēkņi nododas vismaz vienu mēnesi. Uzsākot jaunu tēmu, visās mācību jomās tiek paredzēti sasniedzamie rezultāti, kas izriet no jaunās pirmsskolas izglītības programmas. Katram sasniedzamajam rezultātam skolotāji paredz noteiktus uzdevums, un bērnu darbs atbilstoši tiek novērtēts. Pirmsskolā bērnu mācību sasniegumu vērtēšanai tiek izmantots apguves līmeņu novērtējums, kas izteikts ar burtiem STAP, proti, S – sācis apgūt, T – turpina apgūt, A – apguvis, P – apguvis padziļināti. Šis ir viens no veidiem, kas vērtēšanā tiek izmantots arī skolā. To, kā bērnam veicies konkrētās tēmas apguvē katrā no mācību jomām, vecāki redz E-klasē. Jā, arī pirmsskolas lieto E-klasi! Līdzīgi kā skolā tiek izlikti semestra vērtējumi, arī pirmsskolā ir apkopojums par audzēkņu mācību sasniegumiem pusgada laikā. Ja šādā laika periodā bērna zināšanas un prasmes vairākās tēmās novērtētas ar S (viņš ir sācis tās apgūt), tas ir signāls vecākiem, ka bērns zināšanu un prasmju apguvē nevirzās un priekšu, viņam ir nepieciešama palīdzība. Skolotājam šāda situācija savukārt ir signāls, ka bērnam jāizveido individuālais mācīšanās plāns. Lai bērns spētu uzlabot savus mācīšanās rezultātus, skolotājam un vecākam noteikti ir jāsadarbojas.

Bērnu zināšanas un prasmes tiek novērtētas arī visa mācību gada griezumā. Tā kā valstī līdz šim nav izstrādāta vienota pirmsskolas bērnu sasniegumu un zināšanu novērtēšanas kārtība, tad jau 2019.gadā visas Ventspils pilsētas pirmsskolas izglītības iestādes izveidoja vienotas vērtēšanas kartes, kas palīdz novērtēt katra bērna ikdienas sasniegumus un izaugsmi. Pirmsskolas vecums sīkāk tiek dalīts trīs posmos: 1,5-3 gadi, 3-5 gadi, 5-7 gadi. Tādējādi viena posma laikā bērnu zināšanas un prasmes tiek novērtās divas reizes – katra mācību gada noslēgumā. Šis novērtējums vienlaikus ir mudinājums, kam būtu jāpievērš uzmanība turpmākajā izglītības procesā. Ja gadu bērns ir mācījies, bet joprojām ir apguves līmenī, kas izteikts ar vārdiem «sācis apgūt», nepieciešams individuāls plāns un individuāls darbs. Ne vienmēr tas nozīmē, ka konkrētais audzēknis ir bērns ar īpašām vajadzībām. Tāpat ne vienmēr nepieciešams iesaistīt logopēdu, psihologu vai citu speciālistu. Veselības problēmas ir viens no iemesliem, kāpēc bērnam ar mācībām sokas grūtāk. Taču iemesls var būt arī, piemēram, vecāku pāraprūpe, kad mamma nemitīgi dara visu bērna vietā, vai bērna temperaments (nav drošs, ir lēnāks par citiem u.tml.).Tāpēc sadarbībai ar bērna ģimeni ir būtiska nozīme.

Pēdējā gadā pirms skolas bērnu mācību sasniegumi tiek novērtēti, izmantojot diagnosticējošo darbu, kurā tiek pārbaudītas viņu pamatzināšanas matemātikā, lasītprasmē un tekstpratībā. Diagnosticējošais darbs tiek īstenots jau februārī, lai tas izgaismotu tās lietas, pie kā līdz mācību gada noslēgumam vēl jāpiestrādā.

Arī uzsākot mācības skolā, bērniem ir diagnosticējošais darbs, tādējādi tiek novērtēts, ar kādām zināšanām un prasmēm viņš ir atnācis uz skolu, tas palīdz skolotājai izprast klases skolēnus un veiksmīgāk plānot tālāko mācību darbu.

Jauninājums ir bērna zināšanu un prasmju apliecinājums, ko pirmsskolas pedagogi sagatavo gan audzēkņa nākamajai skolai, gan vecākiem. Tajā tiek aprakstītas prasmes visās jomās, minot gan to, kas bērnam padodas, gan arī ieteikumus, kas būtu uzlabojams. Boitmane vērš uzmanību, ka iepriekš likums paredzēja sniegt raksturojumus vecākiem, uzsverot pozitīvo. Pedagogi neminēja to, kas bērnam nepadodas vai kas nav apgūts. «Tagad mēs ne tikai slavējam, bet sniedzam atgriezenisko saiti, vēršot uzmanību, pie kā vēl jāpiestrādā,» skaidro Varavīksnes vadītāja. Raksturojumā ir ieteikumi gan skolai, gan bērna ģimenei. Piemēram, aizvadītajā gadā atsevišķi bērni saņēma ieteikumu mācīties vasarā, apmeklējot pilsētā izveidotas īpašas grupas, kas tika organizētas topošajiem skolēniem.

To, ka vērtēšanas sistēma pirmsskolās ir būtiski mainījusies, pozitīvi vērtē arī skolu pedagogi. Ventspils 1. pamatskolas direktores vietniece Dace Bahmane atzīst, ka agrāk skolas 1. klases audzēkņus saņēma bez jebkāda priekšstata, cik katrs no viņiem ir gatavs mācībām skolā. Šobrīd skolotāji līdz 1. septembrim ir jau iepazinušies ar bērna sasniegumu novērtējumu, ko sagatavojusi pirmsskola. Un tas ir pamats sekmīgam darbam ar 1. klases skolēniem.

Par to, kā audzēkņu mācību sasniegumi tiek vērtēti skolā, skaidrosim publikācijā 2. februārī. Izglītības pārvalde atgādina, ka pirmsskolu audzēkņu un skolēnu vecāki ir aicināti uzdot savus ar izglītību saistītus jautājumus vai rosināt sarunu tematus, rakstot uz e-pasta adresi [email protected].

26.01.2021.