Skolēnu mācību sasniegumi, kas attiecas uz jaunā satura ieviešanu 1., 4., 7., 10. klasēs, visā valstī šobrīd tiek vērtēti citādi, kā tas bijis iepriekš. Savukārt pārējās klašu grupās izmaiņas ir daļējas.

Par to, kādas izmaiņas ieviestas skolēnu zināšanu un prasmju vērtēšanā un kā tās tiek īstenotas konkrētās skolās, stāsta divu izglītības iestāžu vadības pārstāves – Ventspils 1. pamatskolas direktores vietniece Dace Bahmane un Ventspils Valsts 1. ģimnāzijas direktores vietniece Ilona Jostiņa.

«Vērtēšana ir neatņemama mācību procesa sastāvdaļa,» uzsver Dace Bahmane. Ja agrāk skolēns par katru nelielu darbiņu varēja saņemt atzīmi, tad šobrīd summatīvā vērtēšana tiek izmantota krietni retāk. Taču ikdienas mācību darbā plaši tiek izmantots formatīvais vērtējums. Un to skolēns var saņemt ne tikai par mācību rezultātu, bet arī par procesu – par to, kā bērns mācās. Arī skolēni paši nereti tiek mudināti novērtēt savu darbu – to, kas izdodas, kas neizdodas, kas vēl jāuzlabo.

Sākumskolā agrāk tika izmantoti trīs apguves rādītāji, kas bija izteikti ar simboliem + (apgūts), – (nav apgūts), un vārdu savienojumu «apgūts daļēji». Šobrīd 1. klases skolēni tiek novērtēti ar četru snieguma līmeņu simboliem: S – sācis apgūt, T – turpina apgūt, A – apguvis, P – apguvis padziļināti. Bahmane neslēpj, ka pedagogiem ne vienmēr ir viegli pieņemt un pielāgoties jaunajai vērtēšanas kārtībai. Vairāki skolotāji atzinuši, ka viņus mulsina formulējums «apgūts padziļināti», tas liekot domāt, ka jābūt zināšanām, kas ir ārpus mācību programmas. Tomēr skaidrojumos par jauno vērtēšanas sistēmu šis formulējums «neliek izvest bērnu ārpus mācību programmas». Šajā līmenī bērniem tiek piedāvāti nestandarta uzdevumi. «Apgūts padziļināti» atbilst novērtējumam, kas izteikts ar 75%–100%.

Arī skolotāji, kas strādā ar 7. klases skolēniem (šajā klašu grupā šogad skolēni mācās pēc jaunās kompetenču pieejas), ir aicināti vērtējumos izmantot snieguma līmeņu simbolus STAP. Ikdienas vērtēšanā visās klasēs joprojām tiek izmantoti arī novērtējumi «ieskaitīts» («i») un «neieskaitīts» («ni»). Skolas vērtēšanas nolikumā paredzēts, ka «i» var saņemt, ja skolēns darbu izpildījis vismaz 40% apmērā. Procentuālā vērtēšana Ventspils 1. pamatskolā, kas bija viena no jaunās kompetenču pieejas ieviešanas pilotskolām, aktualizēta jau pirms trim gadiem. Novērots, ka skolēni to novērtē augstāk nekā vērtējumus «i» un «ni».

Bahmane mudina aizdomāties par diagnosticējošajiem darbiem, kas iepriekš daudziem saistījušies ar kaut ko biedējošu. 1. pamatskolas vadība mudina skolotājus veidot diagnosticējošos darbus vismaz trīs reizes gadā – mācību gada sākumā, vidū un beigās. 4. klases audzēkņiem skola eksperimentālā kārtā izveidojusi dinamikas kartes, kurās atspoguļoti skolēnu izziņas līmeņi. «Gribam redzēt, kā bērns aug savā izziņas līmenī, paskatīsimies, kā tie iet kopā ar semestra vērtējumiem visos mācību priekšmetos». Nākošajā mācību gadā to paredzēts ieviest jau ar 1. klasi.

Šodien skolēnu dienasgrāmatas E-klasē vairs nav tik raibas ar vērtējumiem, kā tas bija kādreiz. Summatīvā vērtēšana jeb novērtējums ar atzīmi pamatā tiek izmantots tēmu noslēgumā. Bahmane min, ka daži pieredzes bagāti skolotāji norāda, ka atzīme bērnus motivē mācīties, taču viņa uzskata, ka atzīme ne vienmēr ir motivējoša. Ir bērni, kam vērtējums 4 vai 5 neko neizsaka, bet, līdzko sāc runāt ar bērnu par mācību procesu, par to, kas tev vēl jāmācās, viņi ieinteresējas. Ja darbs ir novērtēts ar atzīmi, skolēns ar to samierinās, un komentāru par darbu nemaz neizlasa, taču, ja ir tikai komentārs, bērns ir spiests to izlasīt un izvērtēt, kas vēl ir jāmācās. Formatīvā vērtēšana tiek izmantota, lai mudinātu skolēnu nākt uz konsultāciju, lai redzētu, kas konkrēti viņam vēl neizdodas.

«Vērtēšanai ir milzīga nozīme arī mūsu skolā, tas ir jautājums, kas uztrauc gan skolēnus, gan viņu vecākus,» atzīst Ventspils Valsts 1. ģimnāzijas direktores vietniece Ilona Jostiņa. Viņa min, ka jaunā pieeja vērtēšanā skaidrota skolas vecāku konferencē, par to ar skolēniem un viņu vecākiem runā klašu audzinātāji un priekšmetu skolotāji. Līdz šim primārie vērtēšanas mērķi ir bijuši vairāki: diagnosticēt, iegūt informāciju, pārbaudīt, kontrolēt. Taču vērtēšana var kalpot arī kā atbalsts skolēniem, tā parāda, ko skolēns ir apguvis un ko var darīt, lai savu sniegumu uzlabotu. Arī ģimnāzijā liela uzmanība tiek pievērsta formatīvai vērtēšanai. Tā var būt izteikta gan procentos, gan ar snieguma līmeņa aprakstiem (STAP). Lai sagatavotu pirmos snieguma līmeņu aprakstus, proti, norādītu, ko konkrētajā tēmā nozīmē «sācis apgūt», «turpina apgūt», «apguvis», «apguvis padziļināti», skolotājam nepieciešams liels laika ieguldījums. Tāpēc procentuālo vērtēšanu skolotāji lieto biežāk. Par to, ka skolēna zināšanas tiks novērtētas procentuāli, skolotājam nav skolēnus iepriekš jābrīdina. Novērtējums parāda skolēnu zināšanas konkrētā brīdī, kā arī parāda skolotājam, vai viņš var doties tālāk pie nākamās tēmas, vai ir jāturpina skaidrot iesāktā. Formatīvie vērtējumi neietekmē summatīvos vērtējumus un nepietiekama vērtējuma gadījumā tie nav obligāti jāuzlabo.

7. un 10. klasē, kur tiek īstenots jaunais mācību saturs, skolotāji gada sākumā norāda plānotos pārbaudes darbus. Jaunums šajās klasēs ir tas, ka vērtējums gadā tiek likts no visa gada vērtējumiem. Turpmāk vidusskolas klasēs, kur atsevišķus priekšmetus skolēni apgūst kursu veidā, piemēram, divu gadu laikā, vērtējums veidojas no abiem gada vērtējumiem. Tas varētu veicināt cītīgāku mācīšanos visu laiku, nevis sasparoties tikai 12. klasē, piebilst Jostiņa.

Vērtējumi «i» un «ni» ģimnāzijā tiek izmantoti tikai mājasadarbu novērtēšanai. Reizēm skolēna dienasgrāmatā mēdz parādīties ieraksts «nv». Ģimnāzijas direktores vietniece vērš skolēnu un vecāku uzmanību tam, ka šis ieraksts nozīmē vien to, ka par attiecīgo darbu nav vērtējuma. Līdz šim tas nereti uztverts kā slikts vērtējums un reizēm arī skolotāji vairījušies to ielikt, baidoties, ka skolēns to uztvers kā sodu. Taču tas tikai parāda, ka skolēns konkrēto darbu nav izpildījis. Tas signalizē un atgādina, ka ir kas nepadarīts. Līdzko skolēns darbu iesniedzis un skolotājs to novērtējis, «nv» vietā parādās vērtējums.

Jostiņa piebilst, ka jaunajai vērtēšanas sistēmai jāpielāgojas ikvienam mācību procesā iesaistītajam. Arī skolotāji mācās vērtēt citādi un pieņemt jaunos noteikumus. Ir skolēni, kuri ļoti pārdzīvo par katru atzīmi, dažkārt arī vecāki mudina bērnus censties vienmēr iegūt ļoti, ļoti augstus vērtējumus, mudina pārrakstīt darbus, kur nav izdevies iegūt vērtējumus 9 vai 10. Taču ne jau izcilā atzīme ir pats būtiskākais. Tikai tad, ja skolēna mērķis ir pilnveidot zināšanas, nevis tikt pie vēlamā cipara, ir vērts to darīt. Un varbūt nav nepieciešams pilnīgi visos priekšmetos iegūt ļoti augsto vērtējumu. Katram skolēnam būtu jāapzina savas prioritātes, un tām arī būtu vērts veltīt vairāk sava laika.

Vērtēšana attālinātajā mācību procesā skolotājiem ir liels izaicinājums, jo, veicot pārbaudes darbu mājās, skolēnam ir iespēja izmantot palīglīdzekļus – internetu, mācību grāmatu, pierakstus u.c. Plānojot pārbaudes darbu, skolotājam tas jāņem vērā. Var piedāvāt skolēnam strādāt ar informāciju, to grupēt, izdarīt secinājumus, paust savu viedokli u.tml. Skolotāji izmanto arī dažādus tiešsaistes rīkus, kas ļoti veiksmīgi izmantojami mācību procesā, tostarp pārbaudes darbu veidošanā.

Tāpat skolotāji ir aicināti izvērtēt to, kuri no sasniedzamajiem rezultātiem ir paši svarīgākie, jo skaidrs, ka visu plānoto mācību saturu pilnā apjomā attālinātājā mācību procesā skolēni apgūt nevarēs.

02.02.2021.