Risinājumi rodami komandas darbā

Arvien biežāk sabiedrībā tiek runāts par iekļaujošo izglītību, kurā tiek respektētas dažādas bērnu un jauniešu mācīšanās vajadzības. Arī Ventspils izglītības iestādēs šim jautājumam tiek pievērsta gana liela uzmanība.

Jūnija sākumā Ventspils Izglītības pārvalde organizēja konferenci Iekļaujošā izglītība atvērtai sabiedrībai, tajā bija aicināti piedalīties pedagogi, izglītības iestāžu vadītāji un atbalsta komandu speciālisti – logopēdi, psihologi, sociālie pedagogi, speciālie pedagogi, medicīnas māsas u.c.

Konferences materiālu vizuālajam noformējumam bija izraudzīts pienenes tēls. Kāpēc tā, to konferences ievadā skaidroja Ventspils Izglītības pārvaldes vadītāja Ineta Tamane: «Pienene ir augs, kuru parasti dārzā izravējam, jo tas kaut kā neiederas, tas ir citādāks. Lai tas kaut kur grāvmalā aug, bet parādes pusē pienene nav vajadzīga… Taču arī pienene vēlas augt, tai vajag siltumu, sauli, mīlestību, un tad būs bitei medus, no tās varēs pagatavot zāles, jo tajā patiesībā ir liela vērtība. Galvenais ir to pamanīt, galvenais ir nesamīt, neiznīcināt.» Pienenes tēls simboliski stāsta par iekļaujošās izglītības būtību. Ineta Tamane atcerējās vairākus spilgtus gadījumus savā pedagoģes, skolas direktores un Izglītības pārvaldes vadītājas praksē, kad bija jārisina gana sarežģīti gadījumi, un atklāja, kā šie notikumi mainījuši viņas skatījumu uz notikumiem.

Katrs no mums ir īpašs

Visbiežāk ar vārdu savienojumu iekļaujošā izglītība saprotam izglītības procesu, kura centrā ir bērns ar īpašām vajadzībām. Taču tas ir tikai viens no iekļaujošās izglītības aspektiem. Speciālas vajadzības un tām atbilstoša vide, mācīšanās pieeja un īpašas metodes nepieciešamas, piemēram, bērniem, kam ir valodas sistēmas nepietiekama attīstība; bērniem, kas nāk no mazākumtautību ģimenēm un cenšas iekļauties izglītības iestādē, kurā mācības notiek valsts valodā; bērniem, kuri aug audžuģimenēs; bērniem ar uzvedības un/vai mācīšanās grūtībām u.c. Kā konferencē uzsvēra izglītības programmas Skola2030 eksperte Anna Zaula, iekļaujošā izglītība nav noteikti jāmeklē speciālā skolā vai speciālā klasē, tā var būt nepieciešama un ir realizējama ikvienā izglītības iestādē un ikvienā klasē, tāpēc iekļaujošās izglītības subjekts var būt jebkurš skolēns. Izglītības iestādi, kurā tiek realizēta iekļaujošā izglītība, raksturo:

vide, kurā ikviens ir gaidīts;
ikviens tiek pieņemts ar savu individualitāti;
personiskā vienreizība tiek respektēta izglītības procesa organizācijā un telpu iekārtojumā;
ikvienam tiek atvēlēts laiks izaugsmei;
katrs var pārvarēt mācīšanās izaicinājumus;
tiek pieļauta maldīšanās un kļūdas.

Kā uzsvēra Zaula, lai iekļaujoša sabiedrība un iekļaujoša vide veidotos, svarīgas ir trīs kompetences: jātic, jāzina un jādara. Skolotājam ir jātic, ka itin visus bērnus ir vērts izglītot, visi bērni spēj mācīties, viņos ir dabiska vēlme mācīties. Skolotājam ir jāzina daudzveidīgas mācīšanās stratēģijas, jāzina bērna vajadzības, jāzina, kā organizēt un vadīt klasi, kā identificēt skolēnu mācīšanās grūtības, jāzina, kur var saņemt palīdzību u.c. Svarīgi zināšanas pārvērst darbībā, reflektēt par savu praksi, balstīties datos un pierādījumos. Lai viss iepriekš minētais izdotos, nozīmīga ir attieksme, izglītība, atbalsts un resursi.

Vienots komandas darbs

Par to, kāda ir atbalsta sistēma Ventspils izglītības iestādēs, pastāstīja Izglītības pārvaldes izglītības darba speciāliste Liene Polence un Ventspils atbalsta personāla joma koordinatore Laila Guzlēna. Lai raksturotu atbalsta sistēmu mūsu pilsētā, Guzlēna min četrus atslēgvārdus: attīstība, mērķtiecība, pēctecība un sadarbība. Šodien katrā pirmsskolas izglītības iestādē tiek veikta bērnu agrīnā diagnostika, izvērtētas bērnu zināšanas un prasmes katrā vecumposmā, lai laikus pamanītu problēmas un sniegtu nepieciešamo atbalstu. Aizvadītajā mācību gadā pilsētas skolās un pirmsskolas izglītības iestādēs bērniem atbalstu snieguši 122 speciālisti – 27 logopēdi, 5 sociālie pedagogi, 26 speciālie pedagogi, 8 psihologi, 38 skolotāja palīgi un 18 medmāsas. Atbalstu saņēmuši 565 pirmsskolas izglītības iestāžu audzēkņi un 347 skolēni. Lai saprastu, ko turpmāk nepieciešams uzlabot atbalsta komandas darbā, aptaujāti pirmsskolu skolotāji. Anketās pedagogi norādījuši, ka vēlas pieredzes apmaiņas pasākumus, kursus, seminārus, vēlas sadarboties, kopīgi risināt problēmjautājumus. Daži respondenti anketā norādījuši, ka atbalsta komandas būtu papildināma ar psihologa vai sociālā pedagoga iesaistīšanos.

Vecāki novērtē sniegto atbalstu

Lai noskaidrotu, kāda ir Ventspils izglītības iestāžu skolēnu vecāku un skolotāju izpratne, attieksme un iekļaujošās izglītības pieredze, platformā Edurio tika veikta aptauja. Par tās rezultātiem konferencē ziņoja Edurio Latvijas komandas vadītāja Lauma Tuča. Aptaujā, kas tika organizēta šā gada martā, piedalījās 583 vecāki un 234 skolotāji. Aptaujas dalībnieki atbildēja uz jautājumiem, kas atklāj vispārīgu izpratni par iekļaujošo izglītību, sadarbību ar skolas atbalsta komandu un personīgo pieredzi saistībā ar iekļaujošos izglītību. Aptaujas dati rāda, ka vairāk nekā puse vecāku zina, kas ir iekļaujošā izglītība (57%), un zina, pie kura no atbalsta komandas speciālistiem vērsties, lai prasītu palīdzību (52%). No tā var secināt, ka nepieciešams turpināt skaidrojošo darbu, lai informācija nonāktu arī līdz pārējiem vecākiem. Noskaidrots, ka 42% Ventspils skolēnu ir bijusi sadarbība ar kādu no skolas atbalsta komandas darbiniekiem. Visvairāk bērniem ir bijusi nepieciešama logopēda palīdzība (63%), 31% bērnu atbalstu sniedzis skolas psihologs, ar sociālo pedagogu sadarbojušies 26%, ar speciālo pedagogu – 5% skolēnu. Novērtējot, cik noderīgs bijis konkrētā speciālista atbalsts, vecāki bieži atzīmējuši atbildi «ļoti noderīgs», piemēram, 67% respondentu šādi vērtējuši speciālā pedagoga ieguldījums, 58% kā ļoti noderīgu atzīmējuši logopēda atbalstu.

Analizējot skolotāju atbildes, secināts, ka 72% pedagogu uzskata, ka skolā atbalsta personāla nodrošinājums ir pietiekams, 93% skolotāju zina, kur vērsties konkrētu problēmu gadījumā. Komentējot situāciju savā skolā, pedagogi norādījuši, ka šobrīd skolā ienāk daudz bērnu, kuriem nepieciešams atbalsts, daudz ir skolēnu ar logopēdiskām problēmām. Daļa skolotāju izjūt sociālā pedagoga, logopēda un psihologa trūkumu, bet citi uzskata, ka jau šobrīd atbalsta komanda ir laba, tā strādā ļoti profesionāli.

Jāmaina domāšana

Par iekļaujošo izglītību tiek domāts arī citās pilsētās. Jelgavā ir izveidots Iekļaujošās izglītības atbalsta centrs. Tā pārstāve Aiga Jankevica, Jelgavas pirmsskolas izglītības iestādes Kamolītis psiholoģe, konferencei pieslēdzoties attālināti, stāstīja par atbalsta sistēmu viņas pilsētā. Nozīmīgi ir Jankevicas minētie secinājumi:

iekļaujoša izglītība sākas ar domāšanas maiņu;
vadības komandai ir jāiegulda resursi personāla izglītošanā;
visās izglītības pakāpēs lielākās bažas rada bērni ar traucējošu uzvedību;
visās izglītības pakāpēs šobrīd ir speciālistu trūkums;
vecāki ir izglītības iestādes sadarbības partneri;
pirmsskolas vecumposmā var iekļaut gandrīz visus bērnus.

Atbalsts nepieciešams ne tikai bērniem, bet arī pedagogiem. Viena no atbalsta formām ir supervīzijas. Par to, kā tās var palīdzēt pedagogiem izvairīties no izdegšanas, emocionāli uzlādēties, justies labi savā profesijā, stāstīja Ventspils sporta skolas Spars direktore Solvita Pleinica, kas šobrīd supervīziju studē Rīgas Stradiņa universitātes maģistrantūrā.

Pieredzes stāsti

Konferencē izskanēja vairāki pieredzes stāsti, ar kuriem dalījās speciālisti. Par nevalstisko organizāciju iesaisti izglītībā stāstīja nodibinājuma Atbalsta centrs ģimenēm ar bērniem «Cimdiņš» vadītāja Ieva Sāmīte. Par to, kādu atbalstu saņem audžuģimenes, aizbildņu un adoptētāju ģimenes, informēja atbalsta centra Klēpis vadītāja Olga Kupše. Ventspils 4. vidusskolas logopēde Indra Reisone stāstīja par bērniem ar valodas sistēmas nepietiekamu attīstību – ar lasīšanas un rakstīšanas traucējumiem. Reisone minēja vairākus praktiskus vingrinājumus, kā bērniem attīstīt stāstītprasmi un tēlaino domāšanu.

Par Montesori pedagoģijas iekļaušanu pirmsskolas agrīnajā vecumā runāja pirmsskolas izglītības iestādes Margrietiņa skolotājas Līva Lembere-Vējkāja un Laine Klēģere. Margrietiņā Montesori pedagoģija mērķtiecīgi iedibināta trīs grupās. Lai to īstenotu, pieci iestādes pedagogi ir pabeiguši īpašus kursus, skolotāji ir pielāgojuši vidi, mācību materiālu bāzi ir papildinājuši ar pašu gatavotiem materiāliem.

Pirmsskolas izglītības iestādē Zvaigznīte tiek īstenota programma STOP 4 – 7, kuras mērķauditorija ir bērni ar uzvedības traucējumiem, viņu vecāki un pedagogi. Par programmu konferencē pastāstīja izglītības iestādes vadītājas vietniece Inita Frīzendorfa un Ventspils 1. pamatskolas un programmas STOP 4 – 7 psiholoģe Zanda Heinrihsone. Bērni ar uzvedības traucējumiem iemācās atpazīt savas emocija, risināt problēmas, sadarboties ar vienaudžiem un pieaugušajiem. Savukārt vecāki tiek iepazīstināti ar pozitīvās disciplinēšanas metodēm, viņi pārrunā, kā samazināt stresu, kā spēlēties ar bērniem, kā vairot pozitīvu noskaņu. Arī pedagogiem bijis vērtīgi atkārtot zināšanas par bērnu pozitīvās disciplinēšanas metodēm.

Ventspils 2. pamatskolas speciālās izglītības skolotāja Rita Znots-Znotiņa konferencē akcentēja, cik nozīmīga ir skolotāju un vecāku sadarbība, un dalījās pieredzē, kā to, strādājot ar īpašajiem bērniem, realizē viņa pati.

Alla Muravjova ir logopēde pirmsskolas izglītības iestādē Pasaka. Konferencē viņa runāja par to, kā logopēdiski koriģējošajās nodarbībās sniedz atbalstu mazākumtautību bērniem latviešu valodas apguvē. Viņa stāstīja par gaismas kastēm, vārdu spēlēm un citām metodēm, kas bērniem palīdz labāk apgūt valodu.

Unikāla ir Ventspils 6. vidusskolas kolektīva pieredze ar ukraiņu bērniem, kas pavasarī ieradās Ventspilī un uzsāka mācīties skolā. Par ukraiņu iekļaušanu skolas kolektīvā, par bažām, neziņu, uztraukumu, ātru reaģēšanu, resursu apzināšanu, par skolēnu ģimeņu atbalstu, par sadarbību ar citām pilsētas iestādēm un organizācijām pastāstīja 6. vidusskolas direktores vietniece ārpusstundu un ārpusklases darbā Lana Švarca. Viņas sagatavoto stāstījumu papildināja 6. vidusskolas 12. klases absolventa Georgija Kartašova radītās dokumentālās filmas Bērni fragmenti, kurā ukraiņu bērni atklāj savu stāstu par karu un nonākšanu Latvijā.

Konferencē izskanējušie pieredzes stāsti noteikti noderēs atbalsta speciālistiem, pedagogiem, izglītības iestāžu vadītājiem turpmākajā darbā. Jāpiemin, ka konference bija ne vien izglītojoša, bet arī sirsnīga. Par to jāpateicas arī tās vadītājai Santai Vīkelei, Ventspils pilsētas skolu audzināšanas darba jomas koordinatorei.

Iekļaujošās izglītības aktualitātēm, problēmām, un to risinājumiem, iespējām un izaicinājumiem uzmanība tiks veltīta arī turpmāk. Plānots, ka konference, kas veltīta iekļaujošajai izglītībai, tiks organizēta ik gadu.