Klases audzinātājs – cilvēks orķestris
Marta vidū Ventspilī pirmoreiz norisinājās konference pedagogiem karjeras konsultantiem un klašu audzinātājiem. Ventspils Izglītības pārvaldes vadītāja Jana Bakanauska ievadrunā uzsvēra klases audzinātāja svarīgo lomu, norādot, ka klases audzinātājs ir atslēgas cilvēks saviem audzēkņiem un pēc būtības – cilvēks orķestris, jo viņam ir daudz dažādu pienākumu. Pārvalde šādu konferenci iecerējusi rīkot katru gadu, ikreiz izvēloties citu tēmu. Šogad uzsvars bija likts uz karjeru. Ne karjera, bet darba dzīve Izglītības zinātņu maģistrs Jānis Pāvulēns stāstījumu sāka ar to, ka somu kolēģi lūguši nelietot vārdu karjera, jo somu bērni to nesaprotot – tā vietā lieto jēdzienu darba dzīve. «Un man liekas, ka tas ir vienkārši un saprotami. Negribu teikt, ka jāatsakās no terminoloģijas, bet tas, par ko es taisos runāt, ir bērnu, jauniešu un arī jūsu un manas darba dzīves vadība, tās vadības kompetence,» sacīja Pāvulēns. Viņš sprieda par to, kad tieši uzskatīt, ka sākas cilvēka darba dzīve. «Daži domā, ka tad, kad viņi reāli sāks strādāt algotu darbu, bet mēs zinām, ka tā nav taisnība. Tas sarkanais diedziņš, kas velkas cauri jūsu domāšanai par darba dzīvi, patiesībā sāka vilkties ne jau tad, kad mēs beidzām vidusskolu vai kad pirmoreiz nonācām darba tirgū, bet krietni agrāk,» pauda Pāvulēns, norādot, ka pirmsākumi meklējami ģimenē un vietējā kopienā. Viņš uzskata, ka par darba dzīvi var runāt, sākot no pirmajiem soļiem un bērna pirmās vēlēšanās būt noderīgam kādam no ģimenes locekļiem. Pāvulēns uzskata – mazāk jākoncentrējas uz profesijām, bet drīzāk jārunā ar jauniešiem par lomām. «Mēs visi darba dzīvē patiesībā spēlējam lomas darba teātrī. Ja pajautā, kādu lomu tu vēlētos spēlēt darba teātrī, vai nav tā, ka uz šo jautājumu ir vieglāk atbildēt?» pedagogiem sacīja Pāvulēns. Viņš arī uzsvēra, ka darba dzīve nav īsti nodalāma no pārējā, tāpēc ir jārunā par savas dzīves vadību kā [...]