Pieaugot iekļaujošās izglītības aktualitātei un dažāda atbalsta sniegšanas nepieciešamībai pirmsskolas un skolas vecuma bērniem, Ventspils Izglītības pārvalde īsteno starptautisku projektu, uzlabojot iekļaujošās izglītības pakalpojumu sniegšanas kvalitāti un atbalsta sistēmu.
Ventspils Izglītības pārvalde jau martā uzsāka dalību starptautiskā Centrālā Baltijas jūras reģiona programmas projektā Laužot stereotipus, pildot projekta vadošā partnera lomu. Šī projekta mērķis ir rast praktiskus risinājumus un izstrādāt metodes iekļaujošās izglītības pakalpojumu sniegšanas kvalitātes uzlabošanai. Būtiska loma ir arī izpratnes par iekļaujošo izglītību veicināšana visā sabiedrībā. Sadarbībā ar projekta partneriem – Somijas Metropolijas Lietišķo zinātņu universitātes un Narvas valodu liceja (Igaunija) pārstāvjiem – tiek izstrādāta vienota metodoloģija efektīvas iekļaujošās vides veidošanai. Turklāt tā tiek izstrādāta digitālā formātā, būs publiski pieejama visām izglītības iestādēm un veidota tā, lai to varētu adaptēt jebkura izglītības iestāde – no pirmsskolas līdz mūžizglītībai.
Projektā jau sākotnēji tika plānotas trīs klātienes tikšanās, pa vienai katrā partnervalstī, kur paralēli projekta metodoloģijas izstrādei tiks organizēti arī semināri un apmācības atbalsta personālam. Tikšanās reizēs tiek apmācīta daļa no Ventspils izglītības iestāžu iekļaujošās izglītības atbalsta komandu personāla, proti, logopēdi, sociālie pedagogi, psihologi, iestādes vadītāji un vadītāju vietnieki izglītības jomā. Igaunijā tiks organizētas apmācības par atbalstu divvalodīgām ģimenēm un bēgļiem jaunas valodas apguvē. Latvijā jūnijā tika organizēts seminārs, kurā dalībnieki apguva jaunas zināšanas par sociāli emocionālās mācīšanās prasmēm un multisensoro pieeju. Partneri viesojās Ventspils 4. vidusskolā, 2. pamatskolā un atbalsta centrā Cimdiņš, iepazīstot mācību vidi, kā arī tiekoties ar tur strādājošajiem speciālistiem. Savukārt Somijā nule aizvadītas mācības par iekļaujošu mācību vidi, palīgtehnoloģijām un vecāku iesaisti.
Projektā iesaistījušies dažādi izglītības jomas speciālisti, līdz ar to katrs varēja izvērtēt redzēto no sava skatpunkta. Septembra beigās pieredzes braucienā uz Somiju devās projekta koordinatore Pārventas pamatskolas direktore Vēsma Laurecka, 2. vidusskolas speciālā pedagoģe Inita Embrekte, Izglītības pārvaldes izglītības darba speciāliste Liene Polence un logopēdes – Linda Pūpola (PII Eglīte) un Indra Reisone (4. vidusskola). Izglītības darbinieces smēlušās vērtīgu pieredzi, viesojoties divās skolās – Hāgas un Vesalas pamatskolā. Abas skolas sadarbojas ar projekta partneriem – Metropolijas Lietišķo zinātņu universitāti. Katrai izglītības speciālistei par redzēto ir savas atziņas, bet visas kopā izsecinājušas, ka Somijas sabiedrība kā tāda ir ļoti iekļaujoša. Pārventas pamatskolas direktori visvairāk uzrunāja tieši sakārtotā sistēma jebkurā izglītības iestādē. Katrā iestādē tiek veiktas skaidri noteiktas darbības un procesi, kuru realizēšanā, savstarpēji sadarbojoties, iesaistās visi pedagogi un darbinieki. Mācību process ir centrēts uz katru izglītojamo, katrs tiek vērtēts pēc viņa spējām un ieguldītā darba. Visi bērni, visās izglītības iestādēs mācās tikai un vienīgi somu valodā. Tie, kuriem somu valoda nav dzimtā, vispirms mācās sagatavošanās klasē, kur apgūst valodu. Speciālā pedagoģe Embrekte stāsta, ka viesojušies arī klasē, kur bijuši 12 dažādu tautību skolēni. «Lai arī mācības notiek somu valodā, respektētas tiek visas valodas. Kaut vai maza niansīte – katram skolēnam bija iespēj pateikt, kā kaut kas skan viņa valodā.» Viņas pieredze liecina, ka, jo agrāk bērns sāk mācības konkrētajā valodā, jo viņam ir vieglāk. Pārvaldes izglītības darba speciāliste Polence novērtē vienlīdzīguma principu Somijas izglītības iestādēs – visās skolās ir vienāds nodrošinājums un bērniem tiek radīti vienādi apstākļi. Tajā pašā laikā visas izglītības darbinieces novērojušas, ka somu pedagogi savā darbā jūtas autonomi, viņiem uzticas un nenomoka ar pārmērīgām prasībām. «Ir vispārīgie noteikumi, bet ir ļoti daudz izvēles, kuras pašas skolas, skolu direktori un pedagogi var veikt, balstoties savā pieredzē, izvērtējot situāciju konkrētajā skolā,» vērtē Embrekte.
Lai arī projekts noslēgsies nākamā gada augustā, izglītības darbinieces gūto pieredzi jau sākušas integrēt savā ikdienas darbā. Viņas secina, ka visu redzēto, protams, nevar pārņemt un pārlikt mūsu izglītības sistēmā un iekļaujošās izglītības jomā dažādas pārmaiņas jāievieš arī valstiskā līmenī. Tomēr apņēmušās projekta noslēgumā izveidot vērtīgu, jebkurai izglītības iestādei ikdienā izmantojamu metodoloģisko materiālu.
23.10.2023.
