14. aprīlī notika video tiešraide, kurā bija iespējams uzzināt par Valsts izglītības satura centra (VISC) un Skola 2030 izstrādātajās attālināto mācību vērtēšanas vadlīnijās ietvertajiem ieteikumiem, kā arī saņemt jaunāko informāciju par plāniem attiecībā uz šī gada valsts pārbaudes darbiem.
Šobrīd iespējami trīs eksāmenu norises varianti. Gadījumā, ja ārkārtējā situācija valstī netiks pagarināta un noslēgsies 12. maijā, eksāmenu sesija sāksies 2. jūnijā.
Tādā gadījumā VISC piedāvā 9. klases skolēniem kārtot kombinēto eksāmenu, kurā plānots iekļaut uzdevumus mācībvalodā, matemātikā un Latvijas vēsturē. Plānots, ka šis eksāmens rakstiski notiks 16. jūnijā un 17. jūnijā. Tāpat tiks samazināts arī pārbaudes darba apjoms. Skolēniem būs jākārto arī eksāmens izvēlētajā svešvalodā mutvārdos. Savukārt skolēniem, kuri mācās mazākumtautību izglītības programmās, būs jākārto kombinēts eksāmens latviešu valodā, ko labos centralizēti.
Tāpat šādā gadījumā plānots, ka šogad 12. klašu absolventi varēs kārtot tikai trīs obligātos centralizētos eksāmenus, bet izvēles eksāmens nebūs obligāts. VISC vadītājs Guntars Catlaks, norādīja, ka 12. klases skolēniem eksāmenu sesijas pamattermiņš patlaban tiek plānots no 2. jūnija līdz 7. jūlijam, savukārt tiem skolēniem, kas centralizētos eksāmenus nevarēs nokārtot šajā laikā, no 9. jūlija līdz 30. jūlijam tiktu dots papildtermiņš. Lai iegūtu atestātu par vispārējo vidējo izglītību, skolēnam jānokārto trīs obligātie centralizētie eksāmeni, proti, izvēlētajā svešvalodā, latviešu valodā un matemātikā. Savukārt ceturtais izvēles eksāmens šogad nebūs obligāts. Ja skolēns to vēlas kārtot, un ja tas nepieciešams, iestājoties augstskolā, skolēns var kārtot vienu vai vairākus skolas veidotos necentralizētos eksāmenus, skaidroja Catlaks.
Catlaks solīja, ko konkrēti eksāmenu norises datumi un laiki tiks publiskoti līdz šīs darba nedēļas beigām. Tāpat viņš atklāja, ka 9. klašu un 12. klašu skolēniem mācības beigsies tā, kā bija plānots, proti, 15. maijā. Laikā līdz eksāmenu sesijas sākumam skolēni varēs gatavoties eksāmeniem, konsultēties ar skolotājiem.
Tomēr iespējami arī citi varianti – ja ārkārtējā situācija valstī tiks pagarināta pēc 12. maija, būtu iespējams eksāmenu sesiju uzsākt vēlāk, vēl ierobežotākā apjomā. Savukārt gadījumā, ja rastos apstākļi, kuru dēļ sesija būtu neiespējama, to varētu atcelt pavisam. Tādā gadījumā 12. klašu absolventi iegūtu vispārējo vidējo izglītību, saņemot gada vērtējumu.
Otrdien intervijai “Dienā”, runājot par eksāmenu norisi, Catlaks ieteica strādāt tā, lai eksāmeniem skolēni būtu gatavi. “Pamata scenārijs, kam gatavojamies, ir, ka eksāmenu sesija notiks,” atzina Catlaks.
“Ir valdības lēmums pagarināt ārkārtējo situāciju līdz 12.maijam, tas nozīmē faktiski līdz mācību gada beigām. Nav skaidru ziņu, vai šo stāvokli vēl pagarinās, jo tas būs atkarīgs no epidemioloģiskās situācijas. Šobrīd informācija liecina, ka situācija ir vairāk pozitīva nekā negatīva. Veselības ministrija ar lielu varbūtību pieļauj iespēju, ka ārkārtējais stāvoklis vairs netiks pagarināts un tiks pieļauta arī pulcēšanās daudz lielākā apmērā nekā pašlaik, bet ar ierobežojumiem,” pastāstījis ierēdnis.
Vienlaikus viņš atzina, ja notiks “force majeure” un situācija pasliktināsies tik ļoti, ka būs jāpagarina ārkārtas stāvoklis un jāatceļ arī visi pasākumi jūnijā un jūlijā, krīzes scenārijs ir atcelt eksāmenus un izlikt tikai gada atzīmes. “Tas šobrīd šķiet vismazāk ticamais scenārijs, bet ir jāgaida, kā situācija attīstīsies,” piebilda VISC vadītājs.
Minēto video konferenci iespējams skatīt ŠEIT.
Teksta fragmenti: Leta
Foto: VISC
15. 04. 20.
