Viena no prioritātēm, kurām Ventspils izglītības pārvalde un izglītības iestādes šajā mācību gadā pievērš īpašu uzmanību, ir pirmsskolu un sākumskolu sadarbība. Par iesākto sadarbību stāsta pirmsskolu koordinatore un pirmsskolas izglītības iestādes Varavīksne vadītāja Kristīne Boitmane.

Līdz šim sadarbība starp dažādu izglītības posmu pedagogiem bija fragmentāra. Konkrētas pirmskolas izglītības iestādes epizodiski sadarbojās ar kādu skolu, piemēram, pirmsskolas izglītības iestāde Vāverīte – ar Ventspils 2. pamatskolu, Bitīte – ar Ventspils 1. pamatskolu. Piemēram, ja skola rīkoja vecākiem paredzētu informatīvo dienu, informācija tika izplatīta tuvējā bērnudārzā.

Dažos jautājumos skolu un pirmsskolu pedagogu redzējums līdz šim atšķīries. Piemēram, pirmsskola uzskatījusi, ka skola prasa par daudz, savukārt sākumskola – ka pirmsskola nepietiekami sagatavo bērnu kādām konkrētām prasībām. Aktivizējot sadarbību, tiek domāts par to, lai skolotāji nonāktu pie kopsaucēja un ieguvējs būtu bērns.  

Tā kā pirmsskolas pirmās uzsākušas realizēt jauno kompetencēs balstīto pieeju, šobrīd sadarbība galvenokārt organizēta tā, ka skolu pedagogi iepazīstas ar to, kā pirmsskola sagatavo bērnu nākamajam izglītības posmam. Rudens brīvlaikā ap 20 pilsētas sākumskolas skolotāju vēroja nodarbības, kuras organizēja un vadīja pirmsskolas izglītības iestāžu Saulīte, Zvaigznīte, Vāverīte un Varavīksne pedagogi, un analizēja tajās redzēto. Šīs nodarbības apmeklēja gan 4. klašu skolotāji, kuri nākamgad mācīs pirmsklasniekus, gan arī tagadējo 1. klašu skolotāji. Skolu pedagogi pēc tam dalījās ar saviem vērojumiem un ieteikumiem. Līdzīgi pavasara brīvlaikā plānota skolu pedagogu viesošanās pirmsskolas iestādēs. 

Patlaban vislielākās bažas skolu pedagogiem ir par to, kā šie darbīgie un aktīvie bērni, kurus viņas redzēja nodarbībās, spēs nosēdēt skolas solā 40 minūtes. Tas liek domāt, ka arī pirmklasniekiem līdz ar jauno saturu būs jāpiedāvā cita veida aktivitātes.

Līdz šim nebija vienotu prasību, sagatavojot audzēkņus 1. klasei. Šogad pirmoreiz skolu un pirmsskolu pedagogi kopā izstrādāja diagnosticējošo darbu pirmklasnieku zināšanu un prasmju novērtēšanai. «Manuprāt, līmenis ir diezgan augsts,» vērtē Boitmane. Diagnosticējošais darbs pierādījis, ka lasītprasmes uzdevumus bērni izpildījuši 86% apmērā, bet matemātikas uzdevumus – 85% apmērā. Boitmane vērš uzmanību, ka starp bērniem ir arī tādi, kuriem ir mācīšanās grūtības un nepieciešami atbalsta pasākumi.

Līdz šim bērnam beidzot pirmsskolas izglītības iestādi, pirmsskolu pedagogi sagatavoja raksturojumus par bērna prasmēm un sasniegumiem, ko izsniedza vecākiem. Šī mācību gada beigās novērtējums tiks gatavots arī bērna nākamajai skolai. Ja bērnam ir mācīšanās grūtības, vajadzīgs pēc iespējas savlaicīgs atbalsts, tāpēc turpmāk pirmsskolas savā novērtējumā norādīs, ja nepieciešama individuāla palīdzība.

Gan pirmsskolā, gan skolā liela uzmanība patlaban veltīta lasītprasmes un tekstpratības attīstīšanai. Sākumskolas pedagogi, kuri apmeklēja nodarbības pirmsskolā, bija pārsteigti, cik plašu un daudzveidīgu mācību materiālu lasītprasmei un arī matemātikai bērniem piedāvā pirmsskola. Lielākoties tie ir pašu skolotāju veidoti materiāli. Abu posmu pedagogi piedalījās lekcijā, kurā lasītprasmes un arī rakstītprasmes aspektus izklāstīja vairāku grāmatu līdzautore Anita Lanka. 

Jaunās valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijas ir saistošas gan pirmsskolas, gan sākumskolas pedagogiem. Tās ir vienotas prasības dažādiem izglītības posmiem. Secināts, ka, pedagogiem, tiekoties mazās grupās, veidojas pozitīva un sapratnes pilna atmosfēra. Boitmane uzsver, ka sadarbība notiek bērna attīstības un izaugsmes labā. Viņa norāda, ka pirmsskolas galvenā sūtība ir iemācīt bērnu sevi nodarbināt. Un, ja bērnam ir iekšēja nepieciešamība darboties, mācīšanās problēmām skolā viņam nevajadzētu būt.   

Plānots, ka nākamajā mācību gadā vērotāji būs vairāk pirmsskolas skolotāji, kas iepazīsies, kā jaunais saturs ienāks sākumskolā.   

Teksts: Līga Tīrmane, laikraksts “Ventas Balss”

28. 11. 19.