Sadarbojoties Veselības, Labklājības un Izglītības un zinātnes ministrijām, iespējams pārdomāti apvienot resursus, lai mērķtiecīgāk risinātu mobinga situācijas Latvijas skolās. Šis nav vienai ministrijai paveicams darbs, un to atsevišķi nevar izdarīt, jo te kopā savijas bērna veselības, izglītības un sociālie jautājumi. Turklāt, ir kardināli jāmaina uzskati sabiedrībā un jāveicina bērniem droša vide skolās.
Citu skolēnu pāridarījumi (izsmiešana, draudēšana, fiziski pāridarījumi u.c.) visai jūtami pasliktina skolēnu dzīves kvalitāti. Diemžēl skatoties uz starptautiska pētījuma PISA 2018 skolēnu aptaujas datiem Latvijas piecpadsmitgadīgie skolēni relatīvi bieži ir pakļauti pāridarījumiem no savu skolas biedru puses – indekss Latvijas gadījumā nozīmē, piemēram, to, ka kopumā 35,5 % (vidēji OECD valstīs – 22,6%) mūsu skolēnu izjutuši kādu no pāridarījumu veidiem „Dažas reizes mēnesī” vai „Vienreiz nedēļā” vai biežāk. PISA 2018 pētījumā, salīdzinot ar PISA 2015, pāridarījumu biežums kopumā un visos atsevišķos veidos ir pieaudzis Latvijā un arī vidēji OECD valstīs.
Lielais pāridarījumu procents ir sliktas ziņas, bet tas, ka bērni atklāti runā par problēmu, nevis tā tiek slēpta vai noklusēta, ir risinājuma sākums. Tieši apzinoties, ir iespējams ko mainīt, lai varētu risināt esošo situāciju.
Sabiedrībai ir jāmainās un skolēni ar šo vēstījumu var palīdzēt mazināt neizpratni par pāridarījumiem skolās. Skolas vidi veido ne tikai skolotājs, bet arī pats skolēns, vecāki, skolas direktors un cīņai pret nelabvēlīgu vidi ir jābūt kopīgai.
Ministriju sadarbībā koordinējošā loma būs Veselības ministrijai un tās Sabiedrības veselības departamentam, kas veidos starpministriju darba grupu, lai apzinātu faktisko Latvijas situāciju, veicot pētījumu, un iezīmētu vēlamo rīcību situācijas risināšanai, kā arī modelētu ceļa karti rīcībai, nonākot pie skaidras mobinga mazināšanas programmas, kuru saprot un īsteno visas iesaistītās puses.
Jau šobrīd ministriju vadībā notiek dažādi pasākumi mobinga mazināšanai, piemēram, kopš 2017. gada Latvijā tiek īstenots ESF projekts „Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas mazināšanai” (PUMPURS), kura ietvaros kavējumu un priekšlaicīgi mācības pārtraukušo skolēnu problēmas tiek risinātas gan preventīvi, gan sniedzot individuālo atbalstu, gan strādājot ar izglītības iestādēm. Projektam sagaidāma liela ietekme arī nākotnē, ņemot vērā, ka tas ietver tādus pasākumus kā metodiskos materiālus, konsultācijas.
Skola2030 jaunajā mācību saturā un pieejā, kas pakāpeniski tiek ieviesta Latvijas skolās, liela uzmanība pievērsta mācību videi, kas ir fiziski un emocionāli droša, veicina skolēna sociāli emocionālo prasmju apguvi un mācīšanos, kā arī mācību saturā izceltas caurviju prasmes (tai skaitā sociāli emocionālās prasmes) un vērtību konteksts (cilvēka cieņa, dzīvība).
Avots: Izglītības un zinātnes ministrija
31. 01. 20.
