Pirmsskolas izglītības iestādes uzsākušas realizēt jauno, kompetenču pieejā balstīto mācību saturu un pieeju. Tam aktīvi gatavojas arī skolas. Par pārmaiņām stāsta Izglītības pārvaldes vadītājas vietniece Jana Jansone.
Agrāk pirmsskolas vecuma bērniem mācību process tika organizēts vairāk no rītiem aptuveni 20 minūšu ilgās nodarbībās. Tagad mācības pirmsskolā norisinās visas dienas garumā pedagogu organizētos mācību centros. Katrs bērns var izvēlēties, kurā no tiem darbosies konkrētajā brīdī. Tādējādi bērns tiek radināts darboties patstāvīgi un pats pieņemt lēmumus. Mācību centru pieeju visas mūsu pilsētas izglītības iestādes izmēģinājušas jau iepriekšējā mācību gadā.
Tas, par ko reizēm bažījas vecāki – vai bērns neizvēlas tikai vieglāko ceļu un, piemēram, centram, kurā ir uzdevumi, kas attīsta lasītprasmi, nemet līkumu. Jana Jansone mierina, ka vecāku satraukumam nav pamata, jo mācību procesu plāno un vada pieaugušais. Bērnam, apgūstot konkrētu tēmu, ir jādarbojas visos centros, taču viņš var izvēlēties, kurā mirklī to darīs. Skolotāja uzdevums ir sekot līdzi, lai visi bērni ir apguvuši vadlīnijās noteikto. Šāds darbošanās veids iemāca bērniem plānot savu darbību. Viņš var izvēlēties sākt ar to, kas viņam ļoti patīk un kur viņš jūtas komfortabli. Taču tikpat labi bērns var secināt, ka varbūt labāk ir sākumā izdarīt grūtāko un pēc tam to, kas patīk vislabāk. Turklāt skolotājs, redzot, ka bērnam uzdevums ir par vieglu, var piedāvāt ko sarežģītāku. Vecākiem vajadzētu zināt, ka pirmsskolā viss norisinās integrētas rotaļnodarbības procesā un šis process tiek vadīts. Būtu vērtīgi pārrunāt dienā apgūto gan ar skolotāju, gan pašu bērnu.
Līdzīgi kā pirmsskolas, arī skolas pārmaiņām gatavojas laikus. Skolotāji mācās un vairākus jaunos elementus izmanto mācību procesā jau tagad. Nākamā gada 1. septembrī jaunais saturs jāievieš 1., 4., 7. un 10. klasē; 2021. gada septembrī tas tiks ieviests arī 2., 5., 8. un 11. klasē, bet 2022. gada septembrī tas jau darbosies pilnīgi visā pamata un vidējās izglītības posmā. Lai arī likums nosaka, kad kurās klasēs jaunais saturs būs jāievieš, pedagogi ir radoši un jaunās pieejas metodes var izmantot arī pārējās klasēs, kurās māca.
Runājot par to, kas veicams tieši šajā mācību gadā, Jansone min tā saukto grozu sistēmu – katrai vidusskolai būs jāpiedāvā konkrēti virzieni, kurus, sākot no nākamā mācību gada, 10.–12. klasē skolēni mācīsies padziļināti. Piemēram, Ventspils 2. vidusskolā jau šogad atvērta komerczinību klase, Ventspils 6. vidusskola domā par virzienu, kas sagatavotu topošos policistus, glābējus un radniecīgu profesiju pārstāvjus. Savukārt pamatskolas posmā pedagogi pastiprinātu uzmanību veltīs savstarpējai sadarbībai un plānošanai. Piemēram, latviešu valodas skolotājs bērniem var piedāvāt diktāta tekstu, kas sasaucas ar tēmu, ko šīs klases skolēni tobrīd mācās vēsturē. Ir skolas, kas šajā virzienā aktīvi strādājušas arī pagājušajā mācību gadā, turklāt ne tikai Ventspils 1. pamatskola un Ventspils 4. vidusskola, kuras ir jaunā satura ieviešanas pilotskolas. Skolotāji rīko sanāksmes un sadarbības pēcpusdienas, kurās plāno mācību procesu. Tādējādi var teikt, ka daļēji jaunā, kompetencēs balstītā pieeja jau tagad ir ienākusi ne tikai pirmsskolā, bet arī skolās. Izglītības pārvalde rosina skolas jau šajā mācību gadā stundu sarakstu kārtot, ievērojot moduļu sistēmu – kādu periodu intensīvāk mācīties vienu mācību priekšmetu, bet pēc laika – citu. Sevišķi tas noder situācijās, kad skolotāja kādā priekšmetā trūkst. Veiksmīgi darbojas arī tā saucamās bloka stundas, kad ir divas matemātikas vai divas ģeogrāfijas pēc kārtas. Īpaši tas noder, ja nepieciešams veikt kādu pētniecisko darbu. Palīgs skolām ir jauna datorprogramma, kas palīdz veidot stundu sarakstus.
Patlaban Izglītības pārvalde organizē skolu direktoru un pirmsskolas izglītības iestāžu vadītāju profesionālo novērtēšanu. Šādu procesu nosaka likums, un tas turpmāk būs jādara ne retāk kā reizi divos gados. Sarunās īpaša uzmanība tiek veltīta arī jaunā mācību satura un pieejas jautājumiem.
Arī Izglītības pārvaldē šogad ir notikusi struktūras reorganizācija un darbu uzsākuši vairāki jauni darbinieki. Kā to iepriekš skaidroja Izglītības pārvaldes vadītāja Ineta Tamane, pārmaiņas lielā mērā saistās ar jaunā, kompetencēs balstītā satura ieviešanu, kas prasa jaunu skatījumu un pieeju metodiskajam darbam. Pārvaldē ir trīs izglītības darba speciālisti, un viena no viņiem – Inga Bužoka – atbildīga tieši par mācību satura jautājumiem. Skolotājiem palīdzēs un atbalstu sniegs arī pārvaldes Metodiskais dienests, kuru tagad vada Inguna Rudēvica.
Izglītības pārvaldes vadītājas vietniece atzīst, ka viss jaunais nāk ar zināmu pretestību. Taču, darbojoties kā Izglītības kvalitātes valsts dienesta eksperte, viņa redzējusi ļoti daudz fantastisku stundu, tostarp Ventspils skolās, kuras ir labi sagatavotas un kurās bērni labprāt darbojas.
Jaunā mācību satura galvenā ideja ir tāda, ka tas ir veidots pēctecīgi un saskaņoti no pirmsskolas līdz vidusskolai. Tā pamatā ir uzsvars uz padziļinātu izpratni un kopsakarību veidošanu.
Teksts: Līga Tīrmane (“Ventas Balss”)
16. 09. 19.
