Izglītības procesā vienlīdz svarīgs ir gan intelektuālais, gan emocionālais aspekts. Tāpēc vairākās Ventspils izglītības iestādēs darbojas centra Dardedze izveidotā Džimbas drošības programma.

Pie Ventspils pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērniem jau vairāk nekā piecus gadus laiku pa laikam viesojas Džimba – centra Dardedze radīts tēls, īpaši bērniem veidotas drošības programmas galvenais varonis, kas Latvijā ieradies no Drošības salas. Dardedze ir krīzes centrs, kur nonāk bērni, kuri ir cietuši no vardarbības. Džimbas drošības programmas mērķis ir mazināt risku bērniem kļūt par vardarbības upuriem, veicinot bērnu zināšanas, izpratni un prasmes, kā atpazīt nedrošas situācijas, kā tajās rīkoties un pie kā vērsties pēc palīdzības. «Džimbas drošības soļu programma ir domāta pirmsskolas un jaunākā skolas vecuma bērniem, viņi tajā mācās par drošību attiecībās. Lai viņi varētu to darīt, svarīgi, lai apkārt ir pieaugušie, kas viņiem to māca. Turklāt svarīgi, lai viņi ne tikai palīdz uzzināt un mācīties par drošību attiecībās, bet palīdz šīs zināšanas integrēt bērnu ikdienā. Tas pat ir svarīgāk, nekā tikai izstāstīt, kā jārīkojas dažādās situācijās,» skaidro Ilze Znotiņa no centra Dardedze. Programma uzsākta 2008. gadā, un pa šo laiku visā Latvijā ir sagatavoti vairāk nekā 700 pedagogi. «Vienpadsmit nodarbībās interaktīvā veidā mēs arī runājam ar bērniem par ķermeni, par ķermeņa robežām, par nē teikšanu, par labiem un sliktiem pieskārieniem, labiem un sliktiem noslēpumiem – kurus noslēpumus var glabāt pie sevis, bet kurus ir jāiet un jāizstāsta. Centrā saskaramies ar to, ka bērni dažkārt pat nesaprot, kas ar viņiem ir noticis, un nezina, ka citiem tā nenotiek. Nereti gadās, ka cilvēks, tikai vēlāk pieaugot, saprot, kas ar viņu ir noticis agrīnā vecumā. Programmu īsteno nu jau visā Latvijā, gandrīz 500 izglītības iestādēs. Programmas īstenotājus paši arī apmācām. Mēs viņus saucam par Džimbas drošības aģentiem,» stāsta Znotiņa.

Viena no šādām Džimbas drošības aģentēm ir pirmsskolas izglītības iestādes Vāverīte pedagoģe Ausma Ērciņa, kura šādas nodarbības sagatavošanas grupiņas bērniem vada jau piecus gadus. Viņa stāsta, ka sākumā programmā bijuši deviņi soļi, tagad ir vienpadsmit. Nupat klāt nākušas jaunas tēmas un jauni interaktīvie darbarīki. «Mani vadītāja aicināja piedalīties apmācībās, un es piekritu. Esmu iesākusi – un man ļoti patīk. Arī no vecākiem saņemam pozitīvas atsauksmes. Viņiem pirms nodarbībām arī pastāstām, ko bērniem mācīsim. Viskutelīgākā tēma ir par ķermeņa intīmajām daļām, un ir arī vecāki, kuri izvēlas, ka viņu bērns tieši šajā konkrētajā nodarbībā nepiedalīsies, un mēs arī šādu izvēli akceptējam un pieņemam,» stāsta Ērciņa. «Manuprāt, šāda programma ir ļoti vērtīga un tā ir vajadzīga. Ja kādam kaut drusciņ, kaut dažas lietas aizķeras un paliek atmiņā, tas jau ir kaut kas. Jo krīzes situācijās dažkārt pietiek ar mazumiņu, ar vienu vārdu vai darbību. Tā ir prasme sevi pasargāt,» secinājusi bērnudārza audzinātāja. Viņa stāsta, ka nodarbībās cenšas bērniem uzdot daudz jautājumu un viņai patīk, ka bērniem pašiem ir iespēja uzminēt, izdomāt un izsecināt. «Piemēram, nodarbībā par to, kā atšķiras zēni un meitenes, mēs kopā pārrunājam, kas ir raudulīgāki – puikas vai meitenes. Bērni izsaka savus minējumus, un tie parasti ir atšķirīgi – kā nu kurā grupiņā. Parasti beigās mēs vienojamies, ka raudāt var gan zēni, gan meitenes. Arī ar konstruktoru spēlēties var meitenes un šūt var arī vīrieši,» pieredzē dalās Džimbas aģente. Nodarbībās tiek pārrunātas arī cilvēku atšķirības izskatā un kopīgi secināts, ka katrs ir tāds, kāds viņš ir un nav ne labāks, ne sliktāks. Dažām nodarbībām ir darba lapas, kas katram pašam jāaizpilda. «Katra grupiņa ir citādāka. Ir bērni, ar kuriem var just, ka mājās, ģimenē par kādām tēmām ir runāts. Tā kutelīgākā tēma, protams, ir ķermenis un intīmās vietiņas. Par to arī ir jārunā. Mums ir darba lapas, kurās katrs pēc saviem ieskatiem izkrāso ķermeņa daļas pēc luksofora principa – zaļā krāsā krāso tās, kur var pieskarties, sarkanā – kur nedrīkst. Ir tādi bērni, kuri pat rociņu izkrāso sarkanu, jo viņiem nepatīk, ka viņiem pieskaras. Citam nepatīk, ka viņu kutina vai apskauj. Mēs arī pārrunājam, kā katru ķermeņa daļu sauc – katram mājās tas ir citādāk. Arī bērnu reakcija ir atšķirīga – citam jāsmejas, bet cits to uztver ļoti nopietni. Runājam arī par to, ka, kaut kur ejot prom, ir jāprasa atļauja. Spēlējam spēli Māmiņ, vai drīkst?,» stāsta Ērciņa.

Programma tiek realizēta arī citās Ventspils izglītības iestādēs. «Mums ir svarīga ikviena bērna fiziskā un emocionālā drošība un labbūtība,» skaidro Ventspils Izglītības pārvaldes vadītājas vietniece izglītības jautājumos Santa Vīkele, «turklāt Džimbas programma dod bērniem stabilitātes un pārliecības sajūtu. Arī mācību sasniegumi būs daudz labāki, ja bērns mācīsies drošā vidē, saskaņā ar sevi,» pārliecināta ir Vīkele. Viņa skaidro, ka ar šīs programmas palīdzību bērni paplašina savas zināšanas par rīcību dažādās nedrošās un nestandarta situācijās. Programma veicina arī kritisko un analītisko domāšanu, spēju pieņemt pareizo lēmumu un atbilstoši tam arī rīkoties. «Džimbas programma attīsta bērnu personību un spējas kopumā, jo bērns izprot labāk arī pats sevi un izprot citus, spēj labāk veidot attiecības ar līdzcilvēkiem. Ar Džimbas drošības programmas palīdzību veidojam arī bērna pašapziņu. Tas ir tāds ilgtermiņa ieguldījums,» viņa atzīst.

Foto: Kristaps Anškens

23.02.2023.