Pirmsskolas izglītības iestāde Zvaigznīte šonedēļ atzīmē 40. jubileju. No iestādes pirmsākumiem šeit strādā ilggadējā vadītāja OLGA ŅEFJODOVA, kas līdz ar jubilejas pasākumu atvadās no darba, kam atdevusi turpat četrus gadu desmitus. Intervijā viņa uzteic savu kolektīvu, stāsta par kopīgi veiktajiem darbiem un atzīstas, ka pašai darbs allaž bijis arī hobijs.     

Mūsu saruna notiek vienā no jūsu pēdējām darbadienām. Kādas ir izjūtas?

– Bērnudārzs Zvaigznīte uzsāka darbu 1980. gada 30. martā. Es strādāju šeit kopš 1981. gada septembra, sākumā – par metodiķi, bet no 1989. gada – par vadītāju. Iestāde tika izveidota kā Pieostas rūpnīcas bērnudārzs. Pirmajos gados mums bija ap 280-300 bērnu. Darbojās 12 grupas. Tagad mums ir 11 grupas un 200 bērnu. Kā es jūtos? Pieredze ir liela, daudz zinu. Gandrīz visu mūžu strādāju vienā darbavietā. Šī gan nav mana pirmā darbavieta – iepriekš strādāju par skolotāju bērnudārzā Varavīksne. No vienas puses, ir žēl, ka nu viss beidzies, bet dzīve iet uz priekšu. Man ir 65 gadi. Es zinu, ka mums ir labs kolektīvs, labs bērnudārzs, daudz esam izdarījuši, mums ir dažādas tradīcijas. Bet katram pienāk diena, kad laiks doties atpūtā.

Kāda pirmsskolas izglītības iestāde bija savas darbības pirmssākumos?

– Tā kā bijām Pieostas rūpnīcas bērnudārzs, bijām bagāti – mums bija laba materiālā bāze. Katru gadu mums dāsni piešķīra finansējumu rotaļlietu iegādei un mēs ar lielu mašīnu braucām uz Ventspils veikalu Bērnu pasaule, varējām auto piekraut pilnu. Tagad programma ir mainījusies, ir citi nosacījumi, bet par finansējumu arī šodien nevaram sūdzēties. Paldies mūsu domei! Tagad lielu uzmanību pievēršam mācību līdzekļiem, eksperimentālām spēlēm.

Kāds bija bērnudārza kolektīvs?  

 – Ar to bija grūtības, jo atnāca strādāt ļoti dažādi cilvēki, sastrādāties nebija viegli. Bija problēmas gan ar virtuvi, gan tehnisko personālu.

Un kāds šodien ir jūsu iestādes kolektīvs?

– Šodien mums ir ļoti labs kolektīvs! Stiprs un saliedēts. Mēs kopā varam padarīt daudz, un daudz arī darām. Mums ir labi darba rezultāti un  iedibinātas labas tradīcijas. Svinam Zinību dienu, Latvijas dzimšanas dienu, Ziemassvētkus un Māmiņu dienu. Pēdējos gados svinam arī Tēva dienu, Teātra nedēļu, Ģimenes svētkus un Mārtiņus. Skolotājiem ļoti patīk apmeklēt muzejā piedāvātās pedagoģiskās programmas. Jau divus gadus mūsu bērnudārza Pūcīšu grupa ir muzeja iedibinātās Melnā sivēna balvas laureāte, ieguvām 1. vietu. Mūsu grupiņa Kamoliņi piedalās arī Ventspils Labiekārtošanas kombināta rīkotajos konkursos – pērn tas bija konkurss Izrotā eglīti!, šajā gadā – Meklējam savu gleznu. Ieguvām konkursa galveno balvu.

Vai bērnudārzā ir darbinieki, kas, tāpat kā jūs, Zvaigznītē strādā kopš tās pirmssākumiem?

– Jā, tādi ir vairāki. Vispirms gribu minēt mūsu metodiķi Tatjanu Deņisenko, kura arī nupat devusies pensijā. Mēs abas vienā gadā sākām darbu, un abas reizē to beidzam. Bijām vienota komanda – kad es sāku strādāt par vadītāju, viņa uzsāka darbu kā metodiķe jeb vadītājas vietniece izglītības jomā. Tatjana ir ļoti talantīga, ar lielu pieredzi, viņai ļoti patika organizēt dažādus pasākumus, un viņa bija labs padomdevējs mūsu skolotājām. No pašas pirmās dienas Zvaigznītē strādā Jeļena Fomičova, ļoti talantīga skolotāja, kuru ļoti mīl bērni un vecāki. Aptuveni 30 gadus pie mums strādā Tatjana Kostjuka, kas tagad ir skolotāja grupai, kuru apmeklē bērni ar īpašām vajadzībām. No tehniskā personāla gribu minēt Ludmilu Morozu, mūsu veļas mazgātāju, kas kādu laiku strādājusi arī par bērnudārza medmāsu. Ļoti atsaucīga un izpalīdzīga. Ir darbinieki, kas nostrādājuši 20 gadus. Visus nenosauksim. Kolektīvs mums patiešām ir labs. Īpaši gribu uzteikt mūsu virtuves darbinieces. Pirms daudziem gadiem mums bija pavāri, ar kuriem bija problēmas, bērniem ēdiens negaršoja un vecāki sūdzējās. Tagad, kad rīkojam Atvērto durvju dienas, vecāki var pagaršot mūsu ēdienu, sagatavojam degustāciju porcijas. Vecāki to novērtējuši atzinīgi, saka, ka ir ļoti garšīgi. Jau ilgus gadus pie mums strādā pavāre Olimpiada Basenko, virtuvē strādā arī pavāre Larisa Beikule un pavāra palīdze Vita Baskakova. Pavisam esam 58 darbinieki – 30 pedagogi un 28 tehniskie darbinieki. Starp citu, divi no bērnudārza darbiniekiem ir stiprā dzimuma pārstāvji – sētnieks un tehniskais darbinieks.

Vai jūsu kolektīvā ir arī jaunie skolotāji?

– Jā, ir arī skolotāji, kuri joprojām mācās. Pirms gadiem trim mums bija pieci vai seši skolotāji, kuri darbu apvienoja ar mācībām augstskolā. Nākamajā mācību gadā mācības pēdējā kursā turpinās divas skolotājas. Par audzinātāju pieņemu darbā meitenes, kas pabeigušas vismaz 1. studiju gadu. Pirmajā kursā ir iespēja strādāt par auklīti. Šobrīd gan mums ir pilnībā nokomplektēts pedagogu kolektīvs, skolotāju netrūkst.

Ar ko jūsu bērnudārzs atšķiras no citām pirmsskolas izglītības iestādēm?

– Katrs bērnudārzs vispirms atšķiras ar kolektīvu un to, kāda ir darbinieku attieksme pret bērniem un sadarbība ar vecākiem. Mūsu sabiedrībā nereti cilvēki pauž kritiku. Pēdējos gados mēs neesam to izjutuši, šķiet, mums viss ir kārtībā. Mums ir trīs mazo bērnu grupiņas (vienā no tām ir bērni 1,5-2 gadu vecumā, divās – 2-3 gadus veci mazuļi), un šīs grupas ir piepildītas. Ir ģimenes, kas pie mums bērnu ved uz laiku, līdz atbrīvojas vieta bērnudārzā, kurā bērns ir pierakstīts, bet kur nav mazo bērnu grupas. Tas visbiežāk ir bērnudārzs, kas tuvāk mājām vai kuru apmeklē bērna māsa vai brālis. Kad šie bērni dodas prom, vecāki bieži mums saka: «Mums pie jums bija ļoti labi!» Tas tāpēc, ka mūsu mazo bērnu grupās strādā ļoti labi skolotāji. Viņi neprasa no bērniem nez kādu kārtību, maziem bērniem vajag siltumu, viņi vēlas justies pasargāti. Skolotājas ir kā mammas. Negribu gan teikt, ka citos bērnudārzos tā nav. Tas, ar ko atšķiramies, ir tas, ka mums ir arī bērni ar īpašām vajadzībām. Agrāk mums bija divas grupas bērniem ar redzes problēmām, un viena grupa – bērniem ar valodas traucējumiem. Kopumā realizējam sešas dažādas izglītības programmas. Pēdējos gados bērni ar redzes problēmām un tāpat bērni ar valodas traucējumiem ir iekļauti parastās grupās. Taču joprojām  darbojas viena speciālā grupa mazākumtautību bērniem ar jauktiem attīstības traucējumiem.

Zvaigznīti par savu dārziņu sauc gan latviešu bērni, gan bērni no mazākumtautību ģimenēm. Vai tā bijis vienmēr?

– Kad bērnudārzs atvērās, mums bija tikai viena grupa latviešu bērniem. Kad deviņdesmitajos gados Latviju pameta krievu armijas karavīri, bērnu skaits mūsu dārziņā krasi samazinājās. Staigāju pa grupiņām, bērnu nebija, un lija asaras. Bija tādi laiki. Tad izdomājam, ka jāpalielina latviešu grupu skaits, un tolaik mums bija četras grupas. Šodien no 11 grupām piecās ir mazākumtautību bērni, sešās – latviešu bērni. Lielākajiem iestādes audzēkņiem rīkojam kopīgus pasākumus, kuros piedalās abas plūsmas. Tie notiek latviešu valodā. Kopīgi bērni svin valsts svētkus, kā arī piedalās stafetēs, sporta pasākumos. Arī tagad, vasarā, lielie bērni, kas septembrī dosies uz skolu, darbojas vienā apvienotajā grupā. 

Par ko, skatoties uz Zvaigznītē nostrādātajiem gadiem, jums pašai ir vislielākais gandarījums? 

– Šī mācību gada sākumā pirmoreiz Izglītības pārvalde organizēja  diognostikas darbu, kurā tika pārbaudītas pirmklasnieku zināšanas un prasmes. Man ir liels prieks, ka mūsu absolventi parādīja labus rezultātus. Mūsu skolotāji, kuri strādāja ar šiem bērniem pagājušajā mācību gadā, saņēma atzinību no Izglītības pārvaldes. Mēs ar to lepojamies! 

Nupat aizvadītais mācību gads zīmīgs ar to, ka visās pirmsskolas izglītības iestādēs ieviesta jaunā kompetencēs balstītā pieeja bērnu izglītošanā. Kāda ir jūsu pirmā pieredze?     

– Atbilstoši jaunajam mācību saturam pārkārtojām grupu telpas. Vēlos uzteikt mūsu saimniecības daļas vadītāju Eleonoru Gavrilovu, kas parūpējās par to, lai varam uzsākt pašapkalpošanās prasmju attīstīšanu, lai mums viss būtu un skolotāji varētu ērti organizēt darbu. Lai arī sākumā skolotājiem, kam ir ilggadēja pieredze, nebija viegli pieņemt pārmaiņas, nu vairs pa vecam strādāt negribam. Skolotāji ir daudz mācījušie, un jaunā pieeja sevi ir attaisnojusi. Arī bērniem tā patīk. Ir, protams, vēl jautājumi, kurus jārisina un pie kuriem jāstrādā.

Kam atdosies pirmsskolas izglītības iestādes vadības grožus?

– Zvaigznīti turpmāk vadīs līdzšinējā Vāverītes metodiķe Zita Janušone,  laba, gudra un zinoša pedagoģe. Savukārt vadītājas vietniece metodiskajā darbā izraudzīta no mūsu kolektīva – tā būs Svetlana Kindjakova, kas līdz šim strādāja par latviešu valodas skolotāju. Viņa jau uzsākusi darbu jaunajā amatā. Viņa labi pazīst kolektīvu, un viņai ir liela pieredze darbā.

Ko, dodoties atpūtā, vēlāt jaunajai vadītājai un visam kolektīvam?

 – Novēlu turpināt iesākto darbu, saglabāt tradīcijas un nepazaudēt to labo, kas ir mūsu dārziņā. Vēlu jaunajai vadītājai labi saprasties ar ikvienu cilvēku kolektīvā.

Zvaiznītei 40 gadi palika 30. martā, bet svētkus atzīmējat šajās dienās…

– Mums bija iecerētas plašas svinības – bērniem kopā ar vecākiem un skolotājiem. Bijām iecerējuši aicināt ciemos arī mūsu pensionētos darbiniekus. Taču koronavīruss un ārkārtējā situācija mūsu plānus izjauca. Svinēsim nedaudz citādi – iestādes pagalmā bērni dosies svētku gājienā. Katrai grupai atbilstoši tās nosaukumam ir sava emblēma, kas arī tiks rādīta šajā gājienā. Ieradīsies tēls Zvaigznīte – mūsu simbols. Mums būs arī viesi no Ventspils Izglītības pārvaldes, būs arī Lemberga kungs. Būs dziesmas, būs radošās darbnīcas. Svētkus gatavo mūsu mūzikas skolotājas Larisa Kononova un Anita Odorska. Gribu viņas abas uzslavēt, tāpat arī mūsu sporta skolotāju Elīnu Gūtmani, kas arī aktīvi piedalās visos mūsu pasākumos. Iestādes darbinieki Zvaigznītes jubileju nosvinēs arī ar kopīgu ekskursiju uz Jaunpili.

Kā turpmāk piepildīsiet savas dienas, esot atpūtā?

– Man patīk ceļojumi, šogad diemžēl no tiem jāatsakās. Plānoju parūpēties par savu veselību, rosīšos dārziņā, lasīšu grāmatas. Vēlos arī apmeklēt koncertus, ko piedāvā mūsu koncertzāle. Godīgu sakot, nezinu, ar ko nodarbošos. Līdz šim mans hobijs bijis darbs, nu jāmeklē kāds cits vaļasprieks un jāatrod cits dzīves ritms.

Teksts: Līga Tīrmane, laikraksts “Ventas Balss”

19. 06. 20.