Brīdi pirms jaunā mācību gada sākuma pilsētas skolotāji pulcējās ikgadējā pilsētas pedagogu konferencē, kur viņus uzrunāja pašvaldības un Izglītības pārvaldes vadība.

Pedagogus «jaunā gada priekšvakarā» sveica pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs, kas šajā reizē netaupīja arī kritiku gan Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), gan pedagogiem. Konferencē daudz tika piesaukta izglītības kvalitāte, kas nākotnē būtiski ietekmēs vidusskolu pastāvēšanas iespējas. 2020. gada augustā spēkā stāsies Ministru kabineta noteikumi par kritērijiem un kārtību, kādā valsts piedalās skolotāju darba samaksas finansēšanā vidējās izglītības pakāpē.  Kvalitātes latiņa ir ļoti augsta. Kā skaidroja Izglītības pārvaldes vadītāja Ineta Tamane, pirmajos gados kvalitātes indeksam, kura aprēķināšanā ņem vērā centralizēto eksāmenu rezultātus, būs jābūt vismaz 40%, bet 2029. gadā tas sasniegs 60%, turklāt tad aprēķinos tiks ņemts vērā tikai zemākais no centralizēto eksāmenu vidējiem rādītājiem, kas, ņemot vērā līdzšinējo pieredzi, ir matemātikas eksāmens. Lembergs minēja, ka no 366 Latvijas skolām pērn šiem kritērijiem atbilda vien 10 vidusskolas, bet šā gada eksāmenu rezultāti virs 60% ir vien 5 skolām. Lai arī noteikumi ir absurdi un neviena Latvijas pašvaldība tiem nav gatava, «mūsu pienākums ir maksimāli pielāgoties jaunajām prasībām», norādīja Lembergs, vēlāk piebilstot, ka, viņaprāt, šie kritēriji tiks mainīti, jo tie ir utopiski.

Izglītības pārvaldes vadītāja īpaši sveica pirmsskolas vadības komandas un pedagogus, jo viņi šajā gadā būs «pirmās bezdelīgas», kas jau pēc dažām dienām uzsāks jauno kompetencēs balstīto izglītības saturu realizēt savās izglītības iestādē. Savukārt pēc gada šis uzdevums būs jāveic skolu pedagogiem. Vēlāk debatēs pirmsskolas izglītības iestādes Varavīksne vadītāja Kristīne Boitmane ar pārliecību teica: «Kompetenču pieeja mums izdosies!» Varavīksne ir bērnudārzs, kurš aprobēja jauno pieeju, un izglītības iestādes pedagogi šajā laikā pārliecinājušies, ka bērni prot sadarboties, kā arī darboties patstāvīgi, kas arī prasīts jaunās pieejas un satura vadlīnijās.

Konferencē tika analizēti pagājušā mācību gada rezultāti – gan centralizētie eksāmeni, gan valsts pārbaudes darbi 3. un 6. klasē, kā arī bērnu sasniegumi pirmsskolā. Ar šiem rādītājiem iepazīstināja Inguna Rudēvica, kas nesen uzsākusi darbu kā Izglītības pārvaldes Metodiskā dienesta vadītāja. Vērtējot pirmsskolas bērnu attīstības koeficentu pēdējos trīs gados, secināts, ka šogad skolas gaitas uzsāks mazliet labāk sagatavoti bērni nekā pērn. Šogad plānots izvērtēt visus pirmklasniekus, pēc vienotiem kritērijiem novērtējot viņu lasītprasmi, matemātiskos priekšstatus un citus rādītājus, kas pārbaudīti jau pirmsskolā, tādējādi stiprinot saikni starp pirmsskolas izglītību un sākumskolu. Līdzīgi vienoti pārbaudījumi plānoti 7. klases skolēniem, kuriem pagājušajā mācību gadā bija valsts diagnosticējošie darbi. Rudēvica runāja arī par paveikto un šajā gadā iecerēto dienesta darbībā.

Izglītības pārvaldes vadītājas vietniece Jana Jansone skolotājus iepazīstināja ar izmaiņām izglītības pārvaldes struktūrā un izglītības darbu speciālistu atbildības jomām. Jansone uzskaitīja un analizēja arī izglītības darba prioritātes jaunajā mācību gadā. Kā pirmo prioritāti viņa minēja vienotas monitoringa sistēmas veidošanu. Ir iecerēts izveidot datu bāzi, kurā tiktu atspoguļota gan skolēna, gan skolotāja ikdienas darbība un kurā būtu arī vienota pārbaudes darbu rezultātu analīze. Datubāzē būtu arī izglītības iestādes pedagogu un vadības komandas novērtējums. Svarīgs jautājums šajā gadā būs mazākumtautību programmu sekmīga pāreja uz mācībām valsts valodā. Monitoringa sistēmu plānots ieviests tāpēc, lai pedagogiem būtu pēc iespējas mazāk jāraksta dažāda veida atskaites un papīri un lai sistēmā būtu redzams katra skolotāja un katra skolēna darba rezultāts.

Otrā prioritāte pilsētas izglītības darbā būs: sekmīgi realizēt pāreju no pirmsskolas izglītības uz sākumskolas izglītību, ieviešot jauno kompetencēs balstīto mācību saturu. Tāpēc šogad plānots organizēt ļoti ciešu sadarbību starp pirmsskolas izglītības iestādēm un skolām.

Trešā prioritāte saistās ar STEM (Science, Technology, Engineering and Mathematics – no angļu val. zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātika) priekšmetiem. Ja iepriekšējais mācību gads bija pasludināts kā fizikas mācību gads, nākamais būs tehnoloģiju gads. Nākamā prioritāte būs iekļaujošās izglītības realizācija, šajā aspektā domājot gan par darbu ar talantīgajiem bērniem, gan par bērniem ar īpašajām vajadzībām. «Runājot par iekļaujošo izglītību, mums vienmēr ir jādomā par to, ko saņems tāds bērns, kurš nevienā no šīm grupām neiederas,» piebilda Jansone. Un piektā prioritāte izglītības darbā būs gatavošanās XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem.

Metodiskajā darbā sākumskolas un pamatskolas posmā šogad īpaša uzmanība tiks veltīta tekstpratības attīstīšanai, akcentējot gan lasītprasmi, gan rakstītprasmi. Vidusskolu komandām šogad būs jāstrādā pie izvēļu groziem atbilstošu izglītības programmu izstrādāšanas.    

Debatēs, kas norisinājās konferences noslēgumā, uzstājās Ventspils Valsts 1. ģimnāzijas direktore Pārsla Kopmane, bērnudārza Varavīksne vadītāja Kristīne Boitmane, Izglītības pārvaldes vadītāja Ineta Tamane, jaunatnes lietu speciālists Kristians Jacevičs, Ventspils Jaunrades nama direktore Elita Heinsberga, 2. vidusskolas skolotājs un skolēnu mācību uzņēmumu koordinators Oļegs Mihailovs. Domes priekšsēdētājs, noslēdzot konferenci, vēlreiz akcentēja izglītības kvalitātes nozīmību,    uzsverot, ka aiz katra rezultāta stāv konkrēts skolotājs un skolas vai pirmsskolas vadības komanda. Viņš atgādināja, ka izglītības kvalitātes uzlabošanai līdz šim pašvaldība kopumā ir ieguldījusi vienu miljonu eiro, un tāpēc vēlas redzēt šī ieguldījuma rezultātu. Lembergs pauda cerību, ka turpmāk izglītības kvalitāte pilsētā būtiski uzlabosies, jo Izglītības pārvaldē darbu uzsākuši jauni un vienlaikus pieredzes bagāti speciālisti, kas iedziļināsies procesos, kas notiek skolās. «Tas radīs varbūt zināmu diskomfortu atsevišķās mācību iestādēs, atsevišķiem mācību iestāžu vadītājiem, bet mums nav citu variantu, tā ir mūsu laikmeta prasība, un tā ir mūsu Ventspils bērnu un vecāku prasība,» norādīja pilsētas mērs.   

Pedagogi, pārrunājot konferencē dzirdēto, neslēpa sarūgtinājumu par to, ka parasti augusta skolotāju tikšanās ir svētki, kas iedvesmo turpmākajam darbam, taču šoreiz izpalika muzikāli apsveikumi, toties kritikas un pārmetumu bija krietni vairāk nekā ierasts.

Pasākumā bija gaidīta arī Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska, kas konferences dienā ziņoja, ka tomēr neieradīsies saistībā ar notikumiem Latvijas Universitātē.

Avots: Līga Tīrmane, Ventas Balss Nr. 164, 4. lpp.

30. 08. 19.