Adaptācijas periodā katram sīkumam ir nozīme

Ventspils izglītības iestādēs skolas gaitu uzsākšanai šobrīd pieteikti 370 bērni. Ar ieteikumiem, kā mazajiem pirmklasniekiem adaptācijas procesu skolā padarītu vieglāku un kā izvēlēties skolai nepieciešamās lietas, dalās Ventspils 2. pamatskolas sākumskolas skolotāja INGA RUDZĀJA.

Jau ceturto gadu pēc kārtas Ventspils izglītības iestādes topošajiem 1. klases skolēniem organizē skolas iepazīšanas nometnes. Pirmklasnieki kopā ar saviem nākamajiem klasesbiedriem piecu dienu laikā iepazīstas ar skolas vidi un telpām, kur pavadīs nākamos gadus. «Skolai ir jāgatavojas laicīgi,» saka 2. pamatskolas skolotāja Inga Rudzāja, kura vienā no Ventspils Izglītības pārvaldes organizētajām Vecāku skolas nodarbībām pavasarī dalījās pieredzē un stāstīja vecākiem, kā palīdzēt bērniem vieglāk adaptēties skolā.

Iepazīšanās ar skolu

Pirmā klase, pēc skolotājas teiktā, ir visatbildīgākais periods sākumskolā. Šajā laikā skolotājam ir jāiepazīst bērni, bet bērniem– skolotāji. Adaptācijas periodā katram sīkumam ir ļoti liela nozīme, un ir svarīgi, lai bērns iepazīstas ar skolas vidi jau pirms skolas gaitu uzsākšanas. «Bērnam pašam ir jāsaprot, kur būs viņa vieta klasē, kur varēs nolikt savas mantas, kur viņš varēs atpūsties, kur aizies paēst, kur ir labierīcības,» stāsta Rudzāja. «Kad viņš būs iepazinis vidi, noteikumus, tad arī parādīs savas zināšanas un prasmes. Viņš noteikti gribēs parādīt saviem klasesbiedriem, cik viņš ir spējīgs. Jāiemācās ir arī nosēdēt solā, tas nemaz nav tik viegli!» Skolotāja gan mierina, ka septembra pirmajās nedēļās lielāks uzsvars tiek likts tieši uz adaptāciju, nevis mācību satura apgūšanu. Konkrētu laika sprīdi, kurā bērnam vajadzētu pielāgoties jaunajiem apstākļiem, viņasprāt, noteikt nevar. Labākais, ko vecāks var darīt, ir vērot, kā šis process norit, un regulāri runāt ar bērnu. «Jājautā bērnam, kā viņam ir gājis, viņa izjūtas. Ja vecāks būs kopā ar bērnu diendienā, jautājot, pārdzīvojot, izdzīvojot un paskaidrojot, tad arī šis adaptācijas periods bērnam būs veiksmīgs. Ja bērns šo procesu izdzīvo viens, var gadīties, ka adaptācijas periods kļūst garāks.»

Kad nesokas tik raiti

Pirmie signāli, kas vēsta, ka adaptācijas periods bērnam nav tik veiksmīgs, ir izmaiņas bērna uzvedībā. Bērnam var mainīties uzvedība labā nozīmē, vai tieši pretēji. «Viņš kļūst skaļāks, nemierīgāks vai miegaināks un pat apātisks, nespēj koncentrēt uzmanību. Tam ir jāseko līdzi,» skaidro Rudzāja. Vecākiem ir iespējams skolā apmeklēt gan individuālas tikšanās reizes, gan atklātās stundas, kuru laikā pavērot, kāda ir bērna uzvedība klasē. «Pirmklasniekam ir tā brīnišķīgā iespēja, ka vecāks ar viņu kopā ir diendienā, jo bērns ir jāatved uz skolu un jānāk viņam pakaļ! Parasti, ja skolotājs ir novērojis kādas izmaiņas bērna uzvedībā, tad arī pasaka vecākam, kam pievērst uzmanību. Ja izveidojas laba sadarbība starp vecāku, bērnu un skolotāju, tad viss ir fantastiski. Bērns ir adaptējies un arī mācību process iet veiksmīgāk uz priekšu.»

Adaptācijas periodā liela loma ir arī bērna draugiem. Bieži vien vecāki vēlas, lai bērns, uzsākot skolas gaitas, turpina būt kopā ar draugu, kuru ir iepazinis bērnudārzā. Ienākot skolas vidē, nereti ir tā, ka šī draudzība vairs nav tik noturīga. Bieži vien sākumā bērni pārdzīvo: mans draugs aizgāja citur mācīties. Svarīgi ir dažādi saliedēšanās pasākumi– klases pēcpusdienas, sākumskolas posmā vērtīgi ir apmeklēt pagarinātās dienas grupu, kur bērni ne tikai pilda mājasdarbus, bet labāk iepazīst cits citu. Arī pagarinātās dienas grupas pedagogam ir iespēja pavērot, kā bērni darbojas, kā kontaktējas savā starpā, un izdarīt secinājumus. Pēc stundām bērni apmeklē dažādas nodarbības, pulciņus, kas, protams, ir ļoti vērtīgi, bet skolotāja mudina vecākus būt uzmanīgiem, lai adaptācijas periodā šo pulciņu nav par daudz. «Ja vecāks jūt, ka bērns nav iemācījies lasīt vai rēķināt, nevajadzētu izvēlēties ļoti daudz pulciņu ārpus skolas, lai nerodas pārslodze. Pats galvenais vecākam ir just sevī mieru, saglabāt ticību, ka viss būs labi. Tad arī bērns to sajutīs– un kļūs pašpaļāvīgāks.»

Gatavošanās skolai

Arī skolai iegādātajām lietām var būt liela loma tajā, kā bērns iejūtas skolā, cik lielā mērā spēj koncentrēties mācību procesam. Ja bērns mēdz būt izklaidīgs, labāk viņam neizvēlēties tādas skolas lietas, ar kurām var spēlēties. Tādas labāk izvēlēties lietošanai mājās, klasē būtu labāk nākt ar tādām skolas lietām, kas bērnam nenovērš uzmanību no darāmā. Skolotāja Rudzāja aicina vecākus marķēt skolas lietas: «Nu kaut vai uzrakstīt ar flomāsteri, kam lieta pieder, vai uzlikt uzlīmīti ar vārdu, lai bērns zina, ka šī lieta pieder viņam.» Gadoties, ka nozaudētās mantas neatpazīst ne bērns, ne vecāks. «Ir arī bērni, kuri labāk atceras citu lietas, jo no malas mēs sevi tā neredzam.»

Protams, ir arī jādomā par drošību, piemēram, šķēru izvēlē. Jāizvērtē, vai bērnam pildspalvu vai zīmuli ir viegli pareizi satvert. Arī skolas somu labāk izvēlēties kopā ar bērnu, jo veikalā to var uzlikt uz muguras un izvērtēt, vai tā ir ērta, vai nespiež lences, vai tā ir piemērota izmēra ziņā. Turklāt jāpamēģina, cik sver soma, kad tā ir tukša. Svarīgi izvērtēt, vai somai ir gana daudz nodalījumu, vai ir polsterēta muguriņa, un citi funkcionalitātes aspekti.

Atbildība par savām lietām

Bieži vien skolēni, jo sevišķi pirmklasnieki, pazaudē savas lietas, tāpēc ir svarīgi bērniem mācīt atbildību par savām lietām. Piemēram, ja bērns iet uz peldēšanu un viņam ir pazudusi peldcepure, svarīgi, lai pazudušo lietu meklē bērns pats, nevis vecāki vai skolotājs, jo bērnam ir jāiemācās atcerēties, kur viņš savas lietas ir nolicis. Vislabāk, dodoties pirkt skolai nepieciešamās lietas, arī apģērbu, iet kopā ar bērnu. Ja viņš piedalās skolas lietu iegādāšanās procesā, lielāka iespēja, ka viņš tās arī pats atpazīs. Turklāt labāk spēs novērtēt lietu vērtību, jo redzēs, cik tās maksā. Savlaicīgi ir jāmācās saudzēt savas lietas. Ja bērnam lieta patīk, tad viņš arī saudzīgāk to izmanto, skaidro skolotāja. «Zinu, ka vecākiem šodien ir ļoti daudz jāstrādā un viņi ir ļoti aizņemti, bet būtu labi, ja dienā kādu stundiņu izdotos atrast, lai vienkārši parunātos ar savu bērnu. Kaut vai mājās doties nevis pa taisnāko ceļu, bet ar nelielu līkumu, lai pārrunātu, kā bērnam ir veicies. Bieži vien ir tā, ka mēs ikdienas steigā nerunājam ar saviem bērniem. Bērni noslēdzas, nespēj un neprot runāt par savām emocijām, bet emociju skolā var būt ļoti daudz un dažādu un lielu daļu no tām jāmācās savaldīt. Parasti skolas vidē bērns iemācās kļūt atbildīgāks un savaldīgāks.»

Ventspils 2. pamatskolas skolotāja Inga Rudzāja uzskata, ka visveiksmīgāk pirmklasnieku adaptācija skolā noris tad, ja vecākiem, skolotājam un skolēnam izdodas izveidot labu sadarbību.

Ventspils 2. pamatskolas skolotāja Inga Rudzāja uzskata, ka visveiksmīgāk pirmklasnieku adaptācija skolā noris tad, ja vecākiem, skolotājam un skolēnam izdodas izveidot labu sadarbību.

Nevajadzētu izvēlēties skolas lietas, kas rosina bērnā vēlmi spēlēties ar tām. Vienkāršs zīmulis ar norādi, kam tas pieder, un pildspalva, kuru ērti satvert, būs bērnam piemērotāki. Bērnam pildspalvu būs vieglāk pareizi satvert un lietot tad, ja satvēriena vietā tai ir gumijas pārklājums.

FOTO: Kristaps Anškens

18.08.2023.