Decembris Ventspils Izglītības pārvaldei ir svētku mēnesis – šajās dienās pārvalde atzīmē 30. gadadienu, kopš iestāde izveidota.

1991. gads ir nozīmīgs laiks visas valsts vēsturē – pēc Latvijas Republikas atjaunošanas valsts un pašvaldības iestādes tika reorganizētas un pārveidotas, pielāgojot to darbību jaunās valsts apstākļiem. Latvijas Republikas Augstākā padome 1991. gada vasarā lēma par jaunā Izglītības likuma spēkā stāšanās kārtību. Pašvaldībām tika uzdots reorganizēt iestādes, kas tolaik tika dēvētas par tautas izglītības nodaļām, to vietā izveidojot skolu valdes. Ventspils pilsētas Tautas deputātu padomes valde 1991. gada 6. decembrī pieņēma lēmumu par Tautas izglītības nodaļas reorganizāciju un Skolu valdes izveidošanu. Par tās priekšsēdētāju tika iecelts Aldis Slavinskis, kas līdz tam vadīja Tautas izglītības nodaļu.

Skolu valdes pastāvēšanas pirmsākumos tās pakļautībā bija deviņas vispārizglītojošās skolas, 11 pirmsskolas izglītības iestādes, četras ārspusskolas iestādes (Mācību ražošanas kombināts, Jauno tehniķu stacija, Skolēnu jaunrades nams un sporta skola Spars). 1999. gada 1. septembrī Skolu valde tika pārdēvēta par Izglītības pārvaldi. Šodien Izglītības pārvaldes pārraudzībā ir deviņas vispārizglītojošās skolas, deviņas pirmsskolas izglītības iestādes, trīs interešu un profesionālās ievirzes izglītības iestādes. Izglītības pārvaldes pakļautībā strādā vairāk nekā 1100 darbinieku, no tiem 44 – tieši pārvaldē.

Pandēmijas dēļ plašas svinības šobrīd nav iespējamas, tomēr Izglītības pārvades vadība atradusi veidus, kā šo apaļo jubileju atzīmēt. 5. decembrī, kad aizvadījām Otro adventes svētdienu, pārvaldes un izglītības iestāžu vadības pārstāvji devās uz kapsētu, lai noliktu ziedus un pieminētu ilggadējo Izglītības pārvaldes vadītāju Aldi Slavinski un citus Izglītības pārvaldes darbiniekus, kas devušies mūžībā. Izglītības pārvalde sagatavojusi dāvanu darbiniekiem, skolu un bērnudārzu vadītājiem un sadarbības partneriem, 9. decembrī aicinot piedalīties dr. Pētera Kļavas tiešsaistes lekcijā – sarunā. Savukārt 10. decembrī, izrādot cieņu un pateicību, iecerēts apsveikt tos pilsētas izglītības iestādēs strādājošos, kuri savam darbam veltījuši vairāk nekā 25 mūža gadus. Paldies teiksim saimniecības vadītājiem, skolotāju palīgiem, pavāriem, virtuves darbiniekiem, apkopējām, veļas mazgātājām, medmāsām un citiem, kuri nostrādājuši vairāk nekā 25 gadus.

Jubilejas reizē par darbu pārvaldē lūdzām pastāstīt ilggadējo iestādes grāmatvedi Dianu Romani, kas, pieskaitot Tautas izglītības nodaļā nostrādāto laiku, vienā darbavietā nostrādājusi 44 gadus. Šā gada jūnijā Diana Romane tika novērtēta ar pilsētas domes Atzinības rakstu. Tagad Diana darba attiecības ir pārtraukusi un izbauda godam pelnītu atpūtu. Savukārt par sadarbību ar Izglītības pārvaldi stāsta Ventspils Valsts 1. ģimnāzijas direktore Pārsla Kopmane un sporta skolas Spars sporta vingrošanas treneris un bijušais direktors, kādreizējais Latvijas Izglītības darbinieku arodbiedrības (LIZDA) Ventspils arodorganizācijas priekšsēdētājs Ilmārs Seilis. Atmiņās par notikumiem, kas norisinājās pirms 30 gadiem, dalās Aivars Lembergs, toreizējais Ventspils pilsētas Tautas deputātu padomes priekšsēdētājs, kurš parakstīja lēmumu par Skolu valdes izveidošanu. Apsveikuma vārdus visiem pilsētas izglītības jomā strādājošajiem saka Ventspils Izglītības pārvaldes vadītāja Ineta Tamane.

Novērtēju uzticēšanos

Pārsla Kopmane, Ventspils Valsts 1. ģimnāzijas direktore:

– Mana sadarbība ar Izglītības pārvaldi ir bijusi visu šo trīsdesmit gadu garumā dažādos līmeņos: ar pārvaldes vadību, metodiķiem, speciālistiem, grāmatvežiem. Jebkurā laikā varu lūgt palīdzību un arī šo palīdzību saņemt. Tā tas ir bijis visus trīsdesmit gadus, neatkarīgi no tā, kurš ir bijis pārvaldes vadītājs un kādi ir bijuši speciālisti. Es ļoti novērtēju to, ka Izglītības pārvalde uzticas skolu direktoriem un ļauj strādāt un uzņemties atbildību par skolas darba organizēšanu un paveiktā darba rezultātiem. Valdība ir noteikusi, ka tagad direktoram šī patstāvība ir lielāka, bet es gribu teikt, ka Ventspilī esmu to sajutusi visu laiku. Protams, pārvaldei ir arī uzraugošā funkcija, bet arī šī uzraudzība notiek savstarpējā cieņā. Vienmēr esmu varējusi saņemt nepieciešamo metodisko palīdzību un atbalstu gan finansiālajos, gan saimnieciskajos jautājumos, tāpat atbildes uz jautājumiem, kas citiem varbūt ir saprotami, bet man tajā brīdī nav bijuši skaidri. Vienmēr esmu varējusi vērsties pārvaldē gan ar kādu lūgumu finanšu jautājumos, gan atskaišu sagatavošanā, gan tad, ja skolai nepieciešams autobuss. Pēdējos gados, kopš mainījusies Izglītības pārvaldes vadības komanda, jūtu, ka mans darbs ir novērtēts augstāk. Labi ir tas, ka skolas savstarpēji netiek salīdzinātas, bet novērtēts katra direktora ieguldītais darbs.

Atrodam kopā būšanas mirkļus

Diana Romane, ilggadējā Izglītības pārvaldes grāmatvede, bijusī Finanšu un grāmatvedības nodaļas vadītāja:

– Ventspils Tautas izglītības nodaļā par grāmatvedi sāku strādāt 1977. gada 20. septembrī. Gadu vēlāk biju jau vecākā grāmatvede, vēl pēc gadiem – galvenā grāmatveža vietniece, tad galvenā grāmatveža vietas izpildītāja, galvenā grāmatvede, bet pēdējos gados biju Finanšu un grāmatvedības nodaļas vadītāja. Darbs ir ļoti atbildīgs – tie nav tūkstoši, bet miljoni, ar kuriem mums ir jāstrādā. Izglītības pārvalde gadu gaitā ir mainījusies. Savā darba mūžā esmu piedzīvojusi trīs vadītājus: padomju laikā iestādi vadīja Ņina Dārzniece, tad bija Aldis Slavinskis, tagad pārvaldes darbu vada Ineta Tamane. Katram no viņiem bijis vai ir savs vadības stils. Nekad neaizmirsīšu Aldi Slavinski, kas bija ļoti labs vadītājs un ļoti labs psihologs. Kad 2018. gada februārī Izglītības pārvaldi sāka vadīt Ineta Tamane, sākās jauns posms – krasi mainījās vadības stils, kas ir ļoti tiešs (un varbūt tas ir labi), notika pārvaldes darba reorganizācija, mainījās darbinieki. Varbūt kādam tas bija nepieņemami, bet es biju gatava arī tādām pārmaiņām. Runājot konkrēti par savu darbu, atceros, ka pirms gadiem visus datus nosūtījām uz Skaitļošanas staciju, kur tos apstrādāja, taču tagad visas grāmatvedības programmas ir datorizētas, un tās ik gadu tiek uzlabotas. Strādājam saskaņā ar pilsētas domi, piesaistot Ventspils Digitālo centru. Mums, Izglītības pārvaldes darbiniekiem, vienmēr bijušas savas tradīcijas. Svinam dzimšanas dienas, atrodam kopā būšanas mirkļus Jāņos, Ziemassvētkos un citos svētkos. Mūsu tagadējā vadītāja ir kultūras cilvēks, viņai patīk organizēt pasākumus, un darbiniekam šāda uzmanība ir patīkama, mēs to novērtējam. Ikdienā mums katram ir jādara savs darbs, jāievēro MK noteikumi un pašvaldības domes izdotie noteikumi un kārtība. Taču svētkus protam svinēt. Izglītības pārvaldes darbiniekiem novēlu veselību, kā arī strādāt un mīlēt savu darbu. Kā kādreiz teica: mācīties, mācīties un vēlreiz mācīties!

Viena no labākajām pārvaldēm Latvijā

Ilmārs Seilis, sporta skolas Spars sporta vingrošanas treneris, bijušais sporta skolas direktors, kādreizējais Latvijas Izglītības darbinieku arodbiedrības (LIZDA) Ventspils arodorganizācijas priekšsēdētājs:

– Mana sadarbība ar Izglītības pārvaldi visciešākā bija tajā laikā, ka biju sporta skolas Spars direktors. Tas bija no 2001. līdz 2012. gadam. Tolaik pārvaldes darbu vadīja Aldis Slavinskis. Viņš bija ļoti koleģiāls un inteliģents cilvēks. Par viņu varu teikt tikai tos labākos vārdus. Viņš bija kā vidutājs starp domi un apakšējām struktūrvienībām – sporta skolu, skolām, bērnudārziem. Sadarbība vienmēr bija konstruktīva. Vienmēr saņēmu nepieciešamo atbalstu. Protams, manas kā direktora prasības nevarēja būt pārmērīgas. Taču viss, kas bija nepieciešams, sporta skolai tajā laikā bija sagādāts. Tajā laikā norisinājās spartakiādes: sākot ar 2003. gadu katru otro gadu notika Latvijas Jaunatnes olimpiāde (gan vasaras, gan ziemas), bet reizi četros gados – pieaugušo olimpiāde. Viss nepieciešamais olimpiādēm tika iegādāts ar Izglītības pārvaldes svētību.

Tagad, kad esmu treneris, man vairs nav tiešas saskares ar Izglītības pārvaldi. Apzinos, ka Izglītības pārvalde ir ļoti liels aparāts, kas nodrošina ne tikai sporta skolas, bet visu pilsētas bērnudārzu un skolu darbību, gādā par izglītības iestāžu materiālo bāzi. Pandēmijas laikā džudistiem ir iegādāts saliekams inventārs, lai var trenēties āra apstākļos, tāpat vingrotājiem iegādātas ātri demontējamas līdztekas. Ļoti labi! Paldies! Vēl gribu piebilst, ka Ventspils Izglītības pārvalde vienmēr ir bijusi viena no labākajām Latvijā, šāds viedoklis izskanējis dažādās konferencēs un direktoru padomes sēdēs.

Cīnījāmies par pēctecību

Aivars Lembergs, Ventspils valstspilsētas domes deputāts, ilggadējs Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs, 1991. gadā – Tautas deputātu padomes priekšsēdētājs:

– Pateikt, ka tas bija ļoti dinamisks, lielu pārmaiņu, neziņas, cerību, arī utopisku, laiks, ir pateikt ļoti maz. Mūsu, arī mana, pieeja bija maksimāli pragmatiska – rīkoties loģiski, lai gala rezultātā ventiņiem būtu labāk. Izglītībā galvenais – skolēns, ģimene, pedagogs.

Strukturālās izglītības pārvaldes izmaiņas noteica Rīga. Cik varējām, mēs pielāgojāmies, pozitīvo vairojot, kaitīgo mazinot. Tajā laikā notika bērnudārzu struktūras izmaiņas. Denacionalizācija, uzņēmumu bērnudārzi, pieprasījuma straujš izsīkums. Es centos nesteigties, pat nepieļaut to likvidāciju. Bija laiks, kad bērnudārzi bija pustukši. Pusi varēja likvidēt, ēkas pārdot. Mēs uzturējām pustukšus, jo gaidījām labākus laikus, un apmēram pēc 15 gadiem sākām sagaidīt, līdz dzima bērnudārzs Bitīte kā deficīta sedzējs. IZM (Izglītības un zinātnes ministrija) modē bija visādi eksperimenti, idejas, akla Rietumu kopēšana, noliedzot visu esošo. Bet mēs cīnījāmies par pēctecību.

Paldies ikvienam par sapratni un atbalstu!

Ineta Tamane, Ventspils Izglītības pārvaldes vadītāja:

– Trīsdesmit gadu periods ir liels pārmaiņu laiks. Ir nomainījušies gadsimti, valsts iekārta, ir mainījusies izglītības pieeja, mainījies mācību saturs, bet palikuši cilvēki, kuri godprātīgi dara savu darbu, – no ikdienas sētnieka līdz iestāžu vadītājiem. I. Ziedonis teica: «Laiki nav svarīgi, svarīgs ir cilvēks.» Un par cilvēku es domāju no 1,5-gadīga ķipara līdz vidusskolas absolventam, no pedagoga līdz ikvienam izglītībā iesaistītajam darītājam un lēmumu pieņēmējam, no jaunas ģimenes līdz ieinteresētai vecmāmiņai vai vectētiņam. Visiem un ikvienam ar izglītību saistās kādas gaidas, kāds stāsts un kādi secinājumi. Un tas ir kopā veicams darbs, kopīgs rezultāts, kopīgas nākotnes veidošana. Ikvienam paldies par ieguldīto, par sapratni un atbalstu! Dzīvo tagadnē, piemini pagātni un domā par nākotni!

08.12.2021.