Sabiedrības apziņā jēdzieni “labi”, “labsirdība”, “mīlestība”, “sapratne”, “līdzcietība” ieguvuši rakstura, cilvēka gara vājuma nokrāsu. Atvērtajā un anonīmajā interneta telpā (un ne tikai) cilvēki ļauj vaļu savām sliktajām izjūtām: kritikai, uzbrukumiem un citai emocionālai agresijai, demonstrējot “neatkarību”…
“Profesionālie” kritiķi aizmirsuši lielā Alberta Einšteina apstiprinājumu tam, ka īstā problēma slēpjas cilvēka sirdī un domās.
Tā ir ētiska, tikumiska mūsdienu neklātienes “modes” komunikācijas problēma.
Atbrīvotā psihiskā enerģija ir visvarena gan radošajā, gan postošajā jomā.
Labā, stiprā un mīlošā Sirdī mīt Mīlestības skaistums un diženums, Ticības iedvesma, Cerību radošā pacietība, Labestību atdzīvinošā veldze, Pienākuma lepnums un skarbums, Taisnīguma daiļrade, Atzinības ziedi, Līdzjūtības asaras, Līdzprieka smaids, Uzticības cēlums, Cildenuma dzirksts – šādi savā viedajā pasaules redzējumā dalās mūsu līdzgaitnieks, humānās pedagoģijas meistars Š. Amonašvili.
Toties emocionālās agresijas izvirdums grauj, pirmkārt, pašu negatīvisma autoru, samazinot viņa daudzšķautnaino potenciālu.
Skumjākais visā ir tas, ka bērni uzsūc pieaugušo savstarpējās saskarsmes pieredzi un cenšas dublēt mūsu uzvedību.
Kam būtu šim visam jāpieliek punkts? – Mēs ar jums, dārgie vecāki: Skolotājs un Vecāks!
Domu un izteikšanās brīvība – tas ir labi! Bet domu un emociju kultūra – noderīga, perspektīva!
Mums, pieaugušajiem, der atcerēties: neuzticēšanās pilns, vēss saprāts kļūst neprātīgs. Saprāts bez sirds un jūtām pārdzimst trulumā un neprātā.
Tāpēc neļausim skumjām un bažām atņemt mūsu bērniem Ticību laimīgai nākotnei, Uzticību apkārtējiem, esības Prieku, Visuma ieceres Skaistumu!
Mūsdienīgam skolotājam taču jākļūst par skolēna sirds izglītības aizgādni. Tas iespējams, ja pats skolotājs ir vesels, laimīgs un viņa sirds ir pilna Mīlestības.
Bet Š. Amonašvili skolotāja Sirds kodekss vēsta:
- Dāvāt savas Dvēseles spējas tās labākajās izpausmēs: smaidos, pieskārienos, vārdos un skaņās, sapratnē, domās.
- Laist visu savu pedagoga dzīvi caur sirdi: mīlēt to ar Sirdi, domāt par to ar Sirdi, veidot ar Sirdi, priecāties par to ar Sirdi, vērtēt visu ar Mīlestības, Skaistuma, Radošuma, Vieduma mērauklu. Rīkoties pēc Sirds principiem – domāt ar Sirdi, pieņemt ar Sirdi, apstiprināt ar Sirdi.
- Atcerēties: Bez Kvalitātes kur nonāksim? Bez Sirds ko sapratīsim? Bez Skaistuma ko sasniegsim?
Atpūties, skolotāja Sirds, krāj spēkus, uzlādējies ar pozitīvo, skaisto un rudenī atgriezies laimīgs, spējošs celt, radīt, saprast, pieņemt un piedot!
Jo nepastāv audzināšana bez Sirds!
