Šajā mācību gadā skolās ienācis jauns mācību priekšmets – datorika, ko mācās tikai to skolas audzēkņi, kuras piekritušas piedalīties jaunā mācību priekšmeta aprobācijā.
Ventspilī datoriku apgūst 2. pamatskolas, 3. un 4. vidusskolas audzēkņi, bet Centra sākumskolā datoriku apgūst integrēti, iekļaujot tās elementus citos mācību priekšmetos. Novada skolās pilotprojektam pieteikušās Piltenes vidusskola, Ances, Puzes un Užavas pamatskola. Pilotprojektā paredzēts, ka jauno mācību priekšmetu vienu reizi nedēļā apgūst 1., 4. un 7. klašu audzēkņi. Plānots, ka ar 2018. gadu datorika būs kā obligāts mācību priekšmets, un tā ieviešana notiks pakāpeniski trīs mācību gadu laikā, vispirms 1., 4. un 7. klasei, tad arī 2., 5. un 8. klasei, līdz šis priekšmets būs jāapgūst visiem 1.-9. klašu skolēniem. Lai sagatavotos jaunā mācību priekšmeta ieviešanai, pilotskolu pedagogi vasarā mācījušies 160 stundu ilgos kursos.
2.pamatskolā datoriku māca skolotāja Ilze Grinfogele, Ventas Balss paviesojās vienā no skolotājas vadītājām stundām. 4. klases skolēni tajā iemācījās saprast jēdzienus digitāls attēls un pikseļi, kā arī prakstiski darbojās, lai fotoattēlu no mobilā telefona ievadītu un saglabātu datorā. Viņiem bija jāsadalās pāros un jādodas skolas pagalmā uzņemt fotogrāfiju ar rudens ainavu, pēc tam tā jāievada datorā. Bērni pastāsta, ka datorika viņiem patīk, un interesi par to viņi ieguvuši jau 3. klasē, kad apmeklēja fakultatīvo nodarbību kodu spēļu programmēšanā. Daži no viņiem atzīstas, ka mājās datoru lietu mazliet tā kā par daudz.
Grinfogele pastāsta, ka datorikas stundās iekļauti daudzi loģikas uzdevumi, skolēni tiek mudināti domāt un spriest, kā arī atbilstoši savam vecumam apgūst strādāt ar datoru. 7. klasē iekļauta jau algoritmu sastādīšana, un domāts par to, lai skolēni nebūtu tikai programmu lietotāji, bet lai viņiem patiešām būtu datorpratība. Visās klašu grupās īpašs akcents tiek likts uz drošību interneta vidē.
Līdz šim 5.-7. klašu skolēnu stundu sarakstā ir informātika. Grinfogele skaidro, ka šajā mācību priekšmetā skolēnus vairāk sagatavo kā datora lietotājus, taču datotika satur vairāk komponentu – loģiku, sociālos aspektus, drošību, arī datora lietošanu. Nākotnē 8. un 9. klašu skolēniem plānots iekļaut arī programmēšanas pamatus. 2. pamatskolā, kur Grinfogele vada datorikas pulciņu vecāko klašu skolēniem, bērni mēģina to darīt jau šobrīd. Šajā skolā, pateicoties pašvaldības atbalstam, datoriku mācās arī 2. klases bērni, bet kodu spēļu programmēšanu – 3. klases audzēkņi.
Skolotāji, kas Ventspilī aprobē jauno mācību priekšmetu, reizi mēnesī tiekas, lai izrunātu, kas ir veicies, kas ne tik labi. Piemēram, nākamajā reizē, kad skolotājas sanāks kopā, viņas analizēs vienu stundu 4. klasē, kura ir sanākusi vissliktāk. Jāpiebilst, ka skolotāji datorikas stundās vadās pēc gataviem, VISC piedāvātiem materiāliem, kurus izmēģina savā klasē. Pedagogiem, kas piedalās datorikas aprobācijā, pēc katras stundas ir jāuzraksta komentārs par to, kas ir sanācis, un ko gribētos uzlabot. Stundu plānus un prezentācijas materiālus ir gatavojuši pedagogi, bet, vadoties no savas pieredzes un domājot par saviem skolēniem, norāda Grinfogele, tāpēc nereti uzdevumi šķiet par vieglu, citreiz – par grūtu, vēl kādā reizē – ir pārāk apjomīgi, tāpēc pietrūkst laika uzdevumu izpildei. «Protams, skolotājs vienmēr ir radoša personība, lai arī kādā rāmī mūs gribētu ielikt; mans skolēns man ir prioritēte, ja es jūtu, ka viņš to nevar, es, loģiski, darīšu tā, lai viņš saprastu,» stāsta datorikas skolotāja. Grinfogele novērtē Izglītības pārvaldes nodrošināto iespēju skolotājiem izrunāt veiksmes un neveiksmes. Šādas sanākšanas ir ļoti svarīgas, lai saprastu, vai konkrētais uzdevums neizdodas vienā klasē, vai arī kolēģi piedzīvojuši ko līdzīgu. Taču kopumā skolotāja izstrādātos materiālus vērtē ļoti atzinīgi, īpaši 1. un 4. klases programmu. Ir padomāts par to, lai stundās mainītos darbības formas. Pirmklaniekiem paredzētas arī vingrošanas pauzes.
Arī Ketijai Krinkelei, kas datoriku māca 4. vidusskolā, ļoti patīk izstrādātā programma, un viņa tajā rod iespēju izpausties radoši. Krinkele datoriku māca 1. un 4. klases skolēniem, bet kā fakultatīvs priekšmets tas ir arī 2. un 3. klases bērniem. Stundas 3. klases skolēniem Krinkele gatavo pati. Skolotāja ievērojusi, ka bērni, jo īpaši pirmklasnieki, datorikas stundas ļoti gaida un tajās darbojas ar prieku.
Grinfogele uzsver, ka datorikā un informātikā skolēni mācās arī dzīves prasmes, piemēram, iemācās sameklēt informāciju par autobusu satiksmi.
Avots: Laikraksts „Ventas Balss”, Līga Tīrmane
