Projekta pasākumi

Notikusi muzikāla brīvdabas improvizācija “Pasaka par Sniegpulkstenīti un Lieldienu zaķi”

Kādā saulainā pavasara rītā Ventspils pirmsskolas izglītības iestādes “Pasaka” pagalmā no sniega segas izspraucās maza Sniegpulkstenīte. Viņa jutās ļoti vientuļa un noskumusi, jo viņai nebija neviena drauga. Sīko ziediņu pamanīja sētas Kaķis, kurš aicināja sastaptos pasakas tēlus iepriecināt noskumušo Sniegpulkstenīti. Tā sākās muzikāla brīvdabas improvizācija bērniem “Pasaka par Sniegpulkstenīti un Lieldienu zaķi” un sniegpulkstenīšu stādīšana. Tās laikā bērniem bija lieliska iespēja ieiet pasakā no paša sākuma un radīt pasaku pašiem. Bērni mācījās izspēlēt dažādas ainiņas, strādāt komandā, iegūt skatuvisko drosmi, izpaust savu radošumu. Izrādes laikā katra grupa – Pūcītes, Cālēni, Mazulīši, Lapsēni, Taurenīši, Bitītes, Zvaniņi, Mārītes, Podziņas, Pilieniņi un Rūķīši īstenoja galveno uzdevumu – attēlojot grupas tēlus, iepriecināja Sniegpulkstenīti, jo vēlējās būt draudzīgi un iejūtīgi. Tā dienas gaitā bērni ar dziesmām, dejām, dzejolīšiem radoši un ar iztēli iesaistījās izrādē. Mēs rosinājām bērnus padomāt par draudzību, palīdzību draugam un to – kā vēl mēs cits citu varam iepriecināt.

Pēc tam dārznieks Aigars mudināja visus doties iestādīt sniegpulkstenītes bērnudārza teritorijā. Daudziem tas bija pirmais paša iestādītais ziediņš. Kāds stādot sīpoliņu,  pēkšņi zemē pamanīja slieku un kāpuriņu un sāka pētīt. Citi, rokot zemi saprata, cik grūti ir izrakt bedrīti, lai iestādītu vienu ziedu, pārrunājām, cik grūts darbs ir dārzniekiem, lai iestādītu un koptu ziedus pilsētas dobēs.  Pētot un pārrunājot, veidojās pamatzināšanas par dabu un vidi, kas balstās pašu pieredzē. Bērni mācījās ar prieku, izzināja pasauli, parādības un  sakarības. Bet pēc padarītā darba bērnus gaidīja pārsteigums – Lieldienu zaķi bija paslēpuši šokolādes oliņas un  iepriecināja ar sportiskām aktivitātēm. Mēs kopā jautri pavadījām laiku, iemācoties ko jaunu par sevi un citiem.

Tuvojoties pavasarim, PII “Pasaka” notika arī sniegpulkstenīšu radošo darbu izstāde. 8.aprīļa sniegpulkstenīšu stādīšanai iedvesmu smēlāmies no ikgadējās pirmo pavasara vēstnešu stādīšanas pilsētas parkos, un tas bija kā loģisks turpinājums, veicinot bērnu sabiedrisko aktivitāti un līdzdalību vides sakārtošanā un saglabāšanā, lai pavasara sagaidīšana ar katru gadu mūsu izglītības iestādē kļūtu vēl priecīgāka. Tādējādi nodrošinājām bērniem lietpratības izglītību, pilnveidojot mācību saturu un mācību pieeju.

Sadarbojoties dažādu jomu pedagogiem un viņu palīgiem, pēctecīgi plānots mācību process un sasniegti plānotie rezultāti, ko apliecina bērnu sniegtās atbildes pārrunās pēc pasākuma.

• Jutos laimīga, jo es mīlu visu darīt. Vislabāk patika strādāt kopā ar bērniem un stādīt sniegpulkstenītes. Bija grūti izrakt zemi, tad es paņēmu lielo lāpstu un izraku bedri. Ļoti patika dziedāt dziesmas. (Lana 5 g.v.)
• Ar dziesmiņu par sniegpulkstenīti iepriecinājām Sniegpulkstenīti, kas sākumā bija tāda bēdīga. Patika stādīt sniegpulkstenīšus, lai saulīte dzirdētu, kā tie zvana un atnāk pavasaris. Iestādījām arī citas puķītes, lai bitītēm, kur lidot. Jutos priecīga. Grūti bija izrakt zemi, pirmo reizi iestādīju puķīti. Kad nācu uz dārziņu, ieraudzīju savu sniegpulkstenīti un parādīju mammai. Svētki – tas ir ļoti jautri, tādēļ gribētu tos vēl un kādreiz atrast olas. Patika pūkainais Kaķītis un Zaķi maskās. ( Sofija 7 g.v.)
• Es biju priecīgs, gribētu vēl tādus svētkus. Sākumā Sniegpulkstenīte bija bēdīga bez draugiem, bet mēs viņu iepriecinājām ar dziesmām. Patika stādīt puķes, tās dod mums skābekli, bet bija grūti rakt zemi, jo tā nebija uzrakta. Patika meklēt olas. (Ralfs 7 g.v.)
• Ciemos bija Zaķis, Kaķis, Sniegpulkstenīte. (Kerija 4 g.v.)
• Mēs stādījām sniegpulkstenītes, lai skaistums būtu, varētu izpriecāties. Mēs iepriecinājām Sniegpulkstenīti ar dziesmām, man patīk daudz svētki. Mēs varējām meklēt šokolādes oliņas. ( Mikos-Niklass 7 g.v.)
• Vislabāk patika, ka mēs varējām runāt ar lielo Sniegpulkstenīti. Patika dziedāt, dejot. Patika sacensības ar zaķiem. Bija grūti ar rokām ņemt netīro zemi. ( Aleksandra 6 g.v.)
• Man vislabāk patika Kaķītis, tāds pūkains, iedeva man rociņu. Patika puķītes stādīt, gribu vēl tādus svētkus! (Elizabete 4 g.v.)
• Patika ļoti daudz. Stādīt sniegpulksteņus, jo tas bija forši. Es daudz raku, stādīju, jo sākās pavasaris. Puķes un koki arī dod skābekli. Patika meklēt olas. Gribētu biežāk svētkus, jo tad ir forši un vairāk ko darīt. (Daniels 7 g.v.)
• Vislabāk patika stādīt sniegpulkstenīšus, es iestādīju 3. Mana ome neprot stādīt, viņa prot makšķerēt. Patika dziedāt un dejot. (Dominiks 6 g.v.)
• Jutos ļoti labi, jo atradu oliņas. Man patika dziedāt dziesmas un ar lielo lāpstu ņemt zemi. (Maksims 7 g.v.)
• Patika sniegpulkstenīši, jo tie ir mazi, skaisti, balti kā sniegs. (Marija 7 g.v.)
• Patika stādīt sniegpulkstenīšus tāpēc, ka tās ir pirmās pavasara puķes. Es iedevu savus cimdus skolotājai, jo viņai bija stādiņi. (Jurijs 7 g.v.)
• Bija grūti stādīt, jo jārok bedri. Gribam stādīt vēl puķītes, lai ziedētu. Atradām šokolādes kokā, uz zemes, zandalēs. (Adrians 4 g.v.)
• Vislabāk patika dziedāt dziesmu, lai visus iepriecinātu. Stādīt puķes, lai elpotu. Patika Zaķi, jo bija jāmeklē olas un rotaļas ar bumbiņām. (Keita Nikola 7 g.v.)
• Ļoti labi svētki. Vislabāk patika olas meklēt, sniegpulkstenīšus stādīt. Iepriecinājām Sniegpulkstenīti, tādu lielu Sniegpulkstenīti un lielu Kaķi, man ļoti patika. (Aleksejs 6 g.v.)
• Mēs satikām dārznieku un lielu, burvīgu Sniegpulkstenīti. Man patika pils un bijām ciemos pie Zaķīšiem. Bija ļoti interesanti un ļoti labs garastāvoklis. Kad es stādīju sniegpulkstenītes, tad es iedvesmojos. Mēs stādījām, lai ātrāk atnāk pavasaris, lai visiem bērniem būtu priecīgs garastāvoklis, lai būtu skaista bērnudārza teritorija. Grūtības bija, kad rakām zemi. Bijām priecīgi, kad atradām šokolādes oliņas. Patika skaitīt dzejoļus. Mēs visi gribētu vēl tādus priecīgus svētkus!( 5.grupas bērni)

Arī iestādes pedagogi atzīst, ka sniegpulkstenīšu stādīšana bija ļoti interesanta, sociālo prasmju attīstoša un iekļaujoša. Tas veicināja pedagogu, bērnu, ģimeņu un vietējās sabiedrības sadarbību. Tika  pilnveidotas bērnu individuālās un sociālās komunikācijas prasmes un iemaņas.

• “Bērni bija sajūsmā par Sniegpulkstenītes modināšanu, jo Sniegpulkstenīte ir pirmā pavasara vēstnese. Bērni bija lepni, ka varēja kopā nodziedāt dziesmiņu Sniegpulkstenītei, centās visi no sirds. Stādīšana bija viens liels kopdarbs, katrs gribēja rakt, stādīt un grūti pat brīžiem bija sagaidīt savu kārtu. Tagad ejot pastaigās, bērni atceras, kur stādīja, arī vakarā, kad atnāk vecāki, dodas rādīt un lepojas ar savu izdarīto darbu. Ļoti vērtīgs pasākums, jo bērniem ir jāmācās, ka darīt darbu nav viegli.”
• “Par lielāko ieguvumu uzskatām pozitīvas emocijas, ko bijām spējīgi iedot bērniem. Visiem bērniem svētki ļoti patika. Katram bērnam bija iespēja iestādīt zemē sniegpulkstenīti. Visi bērni bija priecīgi satikt Sniegpulkstenīti, kā arī iepriecināt viņu ar sagatavotu pārsteigumu. Bērniem ļoti patika meklēt paslēptās oliņas, kā arī visi bija priecīgi satiekot Lieldienu zaķi. Iesaistot bērnus pārrunās, tika noskaidrots, ka bērni labprāt piedalītos šāda veida pasākumos. Bijām pārsteigti par vecāku lielo atsaucību un aktivitāti stādiņu sarūpēšanā. Sadarbībai ar vecākiem ir liela nozīme šādu pasākumu īstenošanas procesā, jo no tā arī ir atkarīgs mācību procesa rezultāts. Un protams, par lielāko ieguvumu uzskatām bērniem sniegtās pozitīvās emocijas, jo nekas nav jaukāks par mīļām, smaidošām sejām, kas skatās tev acīs un saka “Paldies!” par to, kas dienas laikā tika piedzīvots un iemācīts.”
• “Ļoti jauki, saulaini un prieka pilni sniegpulkstenīšu svētki. Paldies visiem mūsu kolēģiem! Bērniem ļoti patika – tikšanās ar to “eņģelīti balto”, ļoti patika stādīt sniegpulkstenītes. Vēl ļoti patika tikšanās ar Zaķi un lēkāšana pa batutu. Bet visjaukākais un smieklīgākais esot bijis onkulis Aigars, kurš esot bijis dārznieks un viņam bija liela lāpsta. Bērni katru dienu skatās – vai viņu stādītajām puķītēm pietiek ūdens, nekāpj ar kājiņām uz iestādītajiem ziediņiem.”
• “Sniegpulkstenīšu stādīšana – lielisks pasākums! Bērni guva milzīgu devu ar pozitīvām emocijām. Lieliski personāži!”
• “Ir piepildījies sapnis par sniegpulkstenīšu stādīšanu mūsu izglītības iestādē. Mēs paši sev radījām svētkus. Brīvdabas vide veido pamatu brīvības izjūtai gan fiziski, gan emocionāli, kas ir viens no galvenajiem radošuma veicināšanas faktoriem. Praktiska darbošanās dabā attīsta, dod zināšanas un sagatavo bērnus reālajai dzīvei.’’
• “Ļoti jauks pasākums! Šāda veida pasākums veicina un attīsta audzēkņos ļoti vērtīgas prasmes un tikumus – prasmi sadarboties, uzklausīt citu viedokļus, izteikt savu viedokli, attīsta prasmi rūpēties par dabu, prieku par kopābūšanu, gandarījumu par padarīto darbu!”

Ventspils PII “Pasaka” Erasmus+ programmā īstenoto projektu “Nākotnes skolas partneri” līdzfinansē Eiropas Savienība. Vairāk par Erasmus+ programmu var uzzināt Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) mājaslapas www.viaa.gov.lv sadaļā Erasmus+ un programmas mājaslapā www.erasmusplus.lv. Šī publikācija atspoguļo tikai tās autoru viedokli, un Eiropas Komisijas atbalsts šīs publikācijas tapšanai nav uzskatāms par tās satura apstiprinājumu, un Komisija nekādā veidā neuzņemas atbildību par šeit ietvertās informācijas tālāku izmantošanu.

---

“Pasakā” atzīmēta Vispasaules Drošāka interneta diena

2019./2020. mācību gada aktivitātes

2019. gada decembris Ventspils pirmsskolas izglītības iestādē „Pasaka” tika aktualizēts kā labestības un dāsnuma  mēnesis, kas papildināja Erasmus+ projekta „Nākotnes skolu partneri” labo darbu aktivitāšu plānu starp projekta dalībvalstīm.

Lai iepriecinātu projekta partnerus no citām valstīm, Ventspils pirmsskolas izglītības iestādes „Pasaka” bērni kopā ar skolotājām izgatavoja apsveikuma kartītes, kuras tika nosūtītas uz Rumāniju, Bulgāriju, Spāniju un Grieķiju. Arī mēs saņēmām apsveikuma kartītes ar laba vēlējumiem. Liels prieks bija lasīt, kā bērni iepazīstina ar sevi un savu kultūru.

Decembra mēneša sākumā bērnu vecāki, bērni un iestādes darbinieki tika aicināti dāvāt uzmanību, sirds siltumu un prieku Ventspils Sociālā aprūpes nama „Selga” senioriem. Bērni no 4., 5., 6., 7. un 8 grupas dāvāja prieku caur skaistām Ziemassvētku dziesmām un ģimeņu sarūpētām dāvanām. Paldies vecākiem par sarūpētajām dāvaniņām un bērnu darinātajām kartītēm. Paldies Ventspils Sociālā aprūpes nama „Selga” kolektīvam par jauko uzņemšanu, paldies ikvienam, kurš atbalstīja, iesaistījās, palīdzēja šajā labajā darbiņā.

Laikā, kad visi bērni gaida Ziemassvētku vecīti ar dāvanu maisu, lielu brīnumu dāvāja Ziemassvētku vecīša čaklie palīgi-rūķi. Agrā 17. decembra rītā, kad ārā vēl bija tumšs, rūķi sapulcējās un devās Rūķu gājienā apkārt izglītības iestādei, pulcinot un sasaucot visu grupu bērnus pie logiem. Ar zvaniņu skaņām, taurīšu pūšanu un mirdzošām gaismiņām tapa mazie brīnumi katram bērnam. Paldies rūķiem, kas agrā rītā atrada ceļu pie mums un dāvāja šo skaisto mirkli.

Ar mērķi veidot labestīgu vidi, kurā esam ik dienu, jau otro gadu turpinām iesākto tradīciju un aicinām vecākus iesaistīties radošās izstādes veidošanā. Šogad izstādes tēma bija „Pasakainais eglīšu mežs”. Nav noteikumu, kas ierobežotu darbu formātu, izmēru izgatavošanas laikā izmantoto materiālu veidu. Tas arī padara šo izstādi neatkārtojamu. Laiks, ko vecāki pavada kopā ar bērniem ir nenovērtējams. Šogad iestādes telpas rotāja 194 pasakainas eglītes. Gan bērniem ar skolotājām, gan ar vecākiem bija iespēja doties aplūkot tās visas un pēc izstrādātiem uzdevumiem atrast dažādas eglītes.

Katram mājās ir kāda grāmata, kas jau ir izlasīta un vairs nav vajadzīga. Ar mērķi iemainīt šādas grāmatas pret jaunām un nelasītām, izglītības iestādē tika izveidots „Grāmatu maiņas punkts”. Aicinām vecākus kopā ar bērniem izmantot iespēju, pavadot laiku kopā, izlasīt kādu skaistu grāmatu.

Viena no mūsu prioritātēm ir sekmīgas, labestīgas sadarbības veidošana ar izglītojamo vecākiem. Mācību procesa ietvaros, vecākiem šogad bija iespēja apmeklēt savu bērnu grupas un iejusties skolotāju lomā, stāstīt bērniem par savām profesijām, iesaistot bērnus dažādās aktivitātēs.

Lai papildinātu grupu uzskates līdzekļu materiālo bāzi, aicinājām vecākus piedalīties akcijā „Dāvā smaidu sev un citiem”. Akcijas laikā vecāki tika aicināti grupām dāvāt iepriekšējo gadu kalendārus ar skaistiem attēliem. Šajā gadā materiālā bāze tika papildināta ar 152 kalendāriem.

Pozitīvo emociju kulminācija – tā var aprakstīt pasākumu “Ziemassvētku jampadracis” bērniem un viņu ģimenēm Pārventas bibliotēkā, kur ikviens, liels un mazs varēja sajust Ziemassvētku brīnumu. Ar kopīgām dziesmām, dejām un rotaļām tika sagaidīts Ziemassvētku vecītis un viņa palīgi Rūķi, kas bērniem bija sagatavojuši pārsteigumus.

 2017./2018. mācību gada aktivitātes

 Septembris

• Mājaslapas izveide, kurā atspoguļotas visas projekta aktivitātes un to rezultāti. Mājaslapu iespējams apmeklēt, spiežot ŠEIT.
• Pils izvēle, ar kurām strādājam projekta laikā. Bērni izvēlas pilis, zīmē, veido, aplicē, konstruē.
• Oficiālas komunikācijas uzsākšana, lai iepazītu viens otru: saziņa pa e-pastu un video kartīšu apmaiņa starp partneru skolām.
• Sadarbības veidošana starp partneru skolām, lai veidotu komandas garu un uzlabotu saziņu.
• Projekta dienasgrāmatas veidošana, lai reģistrētu visas projekta aktivitātes. Projekta dienasgrāmata pieejama, spiežot ŠEIT.

 

Oktobris

• Projekta logo konkurss – vienota projekta logo izveide. Katrā skolā tika organizēts konkurss, un labākais logo tika izvēlēts 1. starptautiskās sanāksmes laikā – Conversano, Itālijā. Balsojuma rezultātā tika izvēlēts Grieķijas skolas iesniegtais logo. Par labāko Ventspils PII “Pasaka” logo pedagogu vērtējumā atzīts “Lapsēnu” grupas kopdarbs, bērnu žūrijas vērtējumā – “Mārīšu” grupas kopdarbs. Bērnu darbu vērtējumā uzvar Iļjas Bučinska radošais darbs.talismana izvēle. Katrā skolā tika organizēts konkurss, un labākais talismans tika izvēlēts  1. starptautiskās sanāksmes laikā. Conversano, Itālijā izvēlējāmies katras valsts pils leģendas galvenos tēlus kā talismanus.

• Projekta talismana izvēle. Katrā skolā tika organizēts konkurss, un labākais talismans tika izvēlēts  1. starptautiskās sanāksmes laikā. Conversano, Itālijā, izvēlējāmies katras valsts pils leģendas galvenos tēlus kā talismanus.

• Projekta atklāšana – iepazīstinām skolēnus, vecākus, vietējo sabiedrību un medijus ar projektu Ventspils PII “Pasaka” pedagoģiskajā sanāksmē, pilsētas metodiskajā sanāksmē, logopēdu metodiskās apvienības sanāksmē, grupas vecāku sapulcēs, izglītības iestādes vecāku padomes sanāksmē, laikrakstā “Ventas Balss” un citos plašsaziņas līdzekļos.

• Kopīgs stāsts ar bērnu zīmējumiem: katra valsts raksta vienu stāsta nodaļu. Pirmā stāstu sāk Itālija. Katras sanāksmes laikā grāmata tiek nodota nākamajam partnerim. 

• Projekta himnas izvēle.

• Pedagogi papildina profesionālās zināšanas, piedaloties eTwinning konferencē Rīgā, starptautiskā seminārā par muzejpedagoģisko darbību, IKT kursos, kā arī semināros par eTwinning platformas izmantošanu, dažādiem instrumentiem video koplietošanai un eTwinning virtuālās platformas izmantošanu, kurā pievienots eTwinning “Pilis” projekts.

Novembris

• Prezentējam stāstu stāstīšanas metodes. Bērni attīsta savas zināšanas kā zinātnieki. “Lapsēnu” grupas atklātā nodarbība.
• Laboratorijas aktivitātes par tā laika pilī aktuālajām kleitām.

Decembris

• Erasmus + nedēļa: izstāde, kurā tiek prezentētas projekta partnervalstis.

• Apmaināmies ar Ziemassvētku kartiņām, kas gatavotas no otrreiz pārstrādātiem materiāliem.

• Pirmā starptautiskā projekta dalībvalstu tikšanās Conversano, Itālijā – Conversano apmeklēšana, darbs pie projekta skolā, iepazīšanās ar kultūru, vēsturi un leģendām, kas saistītas ar dažām pilīm, Andrijas Castel del Monte apmeklējums, Bari vēsturiskā centra (Sv. Nikolaja bazilika, pieminekļi un pils) apmeklējums, Itālijas partneru bērnudārzu un skolas apmeklēšana, darbs pie projekta mērķiem, darbs par eTwinning rīku izmantošanu.

Janvāris

• Telekonference starp skolām, lai iepazītu cits citu un lauztu komunikācijas barjeras.

• Veidojam lelles – pils iemītniekus, kas dzīvojuši mūsu pilīs. Lelles satiekas sanāksmju laikā un atved savu audzēkņu darbus un rezultātus.

Marts

• Organizējam tiešsaistes sapulces. Šī ideja vienlaicīgi vieno dažādas skolas un skolēnus. Viņi satiekas un redz cits citu un uzlabot savas runas prasmes.
• Notiek virtuālas ekskursijas pa pilīm, izstāžu zālēm un muzejiem, lai mācīšanās procesu padarītu mūsdienīgu un viegli pieejamu visiem.

Aprīlis

• Tradicionālo dziesmu un deju prezentēšana.

Maijs

• Veidojam video par pils apmeklējumiem un pilīm, lai tos rādītu partnerskolu skolēniem, kuri nav tieši iesaistīti, lai varētu lielākām grupām parādīt, ko esam līdz šim paveikuši.
• Tradicionālo svētku prezentēšana.

• Tradicionālo ēdienu – kā daļas no pils dzīves – prezentēšana.

• Otrā projekta dalībvalstu tikšanās Ventspilī, Latvijā. Ventspils PII “Pasaka” apmeklējums, bērnu priekšnesumi, Izglītības pārvaldes pārstāvju oficiāla uzruna, iepazīstināšana ar izglītības iestādi, izstādes, labās prakses apmaiņa, dalīšanās pieredzē. Ventspils kultūrvēsturisko vietu apskate – Ventspils Piejūras Brīvdabas muzejs, pilsētas vēsturiskais centrs, Ventspils Livonijas ordeņa pils leģendas izzināšana, muzejpedagoģiskā programma, pils vēstures izzināšana, dalīšanās pieredzē par katra reģiona sadarbību ar muzeju. Nodarbības digitālajā centrā, IKT pielietojums projekta dokumentācijā, projekta darbs. Dalība Ventspils Pārventas svētkos, iepazīšanās ar PII “Pasaka” sadarbību ar vides izglītības centriem un neformālās apmācības iespējām – Ventspils bibliotēka, Amatu mājas radošās darbnīcas, lekcija senajā klasē. Latvijas kultūrvēsturisko vietu apskate.

Jūnijs

• Mazas vārdnīcas izveide, kas saistīta ar ikdienas frāzēm un vārdiem.
• Krustvārdu mīklu izveidošana par “Pils” tēmu.

• Rotaļas brīvā dabā.

• Projekta dalībvalstu tikšanās Grieķijā. 

No 2019. gada 6. jūnija līdz 10. jūnijam Ventspils PII “Pasaka” pedagogi Ineta Piņkova, Oļesja Griščenko, Valda Venckus, Ģirts Zaķis, Līga Ikauniece, Anita Odorska un Linda Pūpola piedalījās projekta dalībvalstu tikšanās sanāksmē Ormiliā, Grieķijā.

Šī bija piektā projekta dalībvalstu skolotāju tikšanās, kas notika nelielā Grieķijas pilsētiņā, Centrālajā Maķedonijā, Halkidiki pussalā. Ormilias pamatskolā mūs ļoti sirsnīgi, ar pašdarinātiem karodziņiem rokās sveica skolas izglītojamie un personāls. Grieķijas skolas skolēni bija sagatavojuši tradicionālu programmu – apguvuši projektā iesaistīto valstu tautas dejas un dziesmas, tika atskaņota katras valsts himna. Katras valsts skolotāju grupu pavadīja 5. un 6. klases skolēni, kuri ar prieku un lepnumu  stāstīja par skolu angļu valodā un rādīja savus paveiktos darbiņus. Semināros mēs uzzinājām par izglītības sistēmu Grieķijā, mācīšanas metodēm, apmainījāmies ar labās prakses piemēriem, diskutējām ar skolēniem un skolotājiem, apkopojām, novērtējām un prezentējām projekta rezultātus, ievietojām materiālus projekta mājaslapā. Tāpat dalījāmies pieredzē par to, kas mainījies mūsu skolās projekta laikā, izmantojot neformālās mācību metodes, un apkopojām katras valsts izveidotās stāstu nodaļas kopīgi veidotā grāmatā.

Ormilias pamatskolā mācās apmēram 200 skolēnu vecumā no 6 līdz 12 gadiem un strādā 25 skolotāji. Skolēni var uzturēties skolā līdz plkst. 16.15. Liela uzmanība tiek pievērsta svešvalodu apguvei, aktīvai saskarsmei ar mākslu, IKT izmantošanai, bērnu ar invaliditāti izglītošanai, vardarbības novēršanai, izmantojot novatoriskas mācību metodes, kā arī starpdisciplinārai pieejai priekšmetu mācīšanā. 30% skolas skolēnu nāk no citām valstīm, un daudzi no viņiem apmeklē īpašus kursus. 15 bērni ar invaliditāti piedalās īpašās, speciālo pedagogu vadītās stundās.  Skolēniem tiek mācītas valodas (grieķu, angļu un vācu valoda), matemātika, vēsture, reliģija, ģeogrāfija, zinātne, māksla, drāma, mūzika, vingrošana un IKT. Skolā tiek rūpīgi saglabātas grieķu tradīcijas, tā cieši sadarbojas ar vecākiem un vietējo sabiedrību daudzu inovatīvu programmu, festivālu un konkursu, kā arī vairāku kultūras un vides prezentāciju jomā.

Sanāksmes laikā skolā valdīja brīva atmosfēra, kas jūtama skolēnu, pedagoģiskā personāla un vadības mijiedarbībā, klases telpu iekārtojumā. Klātienē iepazināmies un uzzinājām par Ormilias pamatskolas sadarbību ar vides izglītības centriem, viesojāmies Biškopības kooperatīvā, kur daudzveidīgās izglītojošās nodarbībās, pielietojot IKT, skolēni apgūst zināšanas un praksi par medus iegūšanu, ražošanu un eksportu. Devāmies arī uz Halkidiki pussalas 700 gadus veco tradicionālo ciematiņu Nikiti, kur apmeklējām vēstures un folkloras muzeju, kas iekārtots vecā skolā, uzzinājām par reģiona kultūru un vēsturi.

Apmeklējām Ormilias  vēsturisko centru – Sv. George baznīcu, veco pamatskolu. Devāmies arī ekskursijā uz Salonikiem – Grieķijas Maķedonijas galvaspilsētu, kas ir otra lielākā senā pilsēta Grieķijā.

Ļoti emocionāls izvērsās atvadu pasākums un vakariņas skolā, kuras pagalmā pulcējās vietējās skolas skolēni ar vecākiem, Vecāku Asociācijas prezidents, dažādu klubu pārstāvji, Halkidiki pamatizglītības direktore, vietējās pašvaldības un izglītības iestāžu vadītāji. Svinīgās uzrunas, projekta prezentācijas par 2. gadu laikā paveikto, stilizēts viduslaiku iestudējums, tradicionālās dziesmas, dejas un rotaļas, kurās visi jutās kā viens vesels. Kopumā projektā tika iekļauti visi skolēni neatkarīgi no viņu vecuma, dzimuma, ekonomiskā stāvokļa, veselības problēmām, rases, uzskatiem vai izglītības grūtībām, jo ​​iekļaušana ir galvenā projekta sastāvdaļa.

Skolotāju atziņas:

“Iepazinu ne tikai jaunus cilvēkus, bet arī papildus tam – citu valstu kultūru. Redzot to,  kā tiek organizēts stundu darbs un kāda apkārtējā vide tiek nodrošināta bērniem, esmu savā profesionālajā pilnveidē ieguvis svaigas idejas, kā radoši izpausties mācību stundās.”

“Vakariņas pie skolotāja Dimitriosa bija silta uzņemšana, tradicionāli grieķu ēdieni. Jutu, ka ģimene šiem cilvēkiem ir vērtība. Vecāki kopā ar mums, viesiem, sēdēja galda galā – cienījamu cilvēku vietā. Cieņa, mīlestība un spēks staroja no šīs ģimenes.”

“Grieķu cilvēki par sevi saka, ka ir sirds cilvēki. Jā, tāda vienkāršība, laipnība, atklātība, dabiskums, rāmums, kas bija līdzās visas šīs dienas, kuras pavadījām Grieķijā – tās ir īpašības, kas raksturo grieķu cilvēkus un viņu dzīvesveidu.”

“Satiekot Itālijas, Grieķijas un Polijas skolotājus, sapratu, ka skolotāji visās zemēs ir skolotāji– cilvēki, kuri vēlas, lai bērniem būtu interesanti, lai viņi uzzinātu ko jaunu, iepazītu citādo. Cilvēki, kuri ir sirsnīgi, atsaucīgi, atvērti, interesanti. Cilvēki, kuri ziedo savu brīvo laiku, lai citiem sagādātu prieku, jaukas emocijas, iespaidus.”

“Visspilgtāk atmiņā palikusi grieķu viesmīlība  un nesavtība. Cilvēki tur ir daudz atvērtāki un smaidīgāki. Tas miers raksturo viņus arī darbā ar izglītojamajiem. Cik viegli bija nolasāms ar kādu attieksmi pedagogi dodas pie izglītojamajiem un , kā izglītojamie ciena pedagogus. Šī spēcīgā saikne nav panākta ne ar varas demonstrēšanu, ne bargu disciplinēšanu, bet gan ar savu vienkāršību un sevis nevērtēšanu augstāk par jauniešiem, kas ar tādu pašu prieku katru dienu nāk uz skolu.”